garīgais: nāk miegs
ausis glauda: Empyrium - Where at night the wood grouse plays
Rīga taču ir viena briesmīga vieta! Kā var tā piekust no nekā nedarīšanas un pārvietošanās no punkta A uz pumktu B. Un tie cilvēki visi kaut kur skrien, dažiem tiešām jāsteidzas a citi skrien skriešanas pēc, reizēm apskaužu kaijas, šamās var uzlidot kaut kur augstu un skatīties cilvēku bezjēdzīgajā rosībā. Hmmm kāda grieķiska mentalitāte mani pēkšņi piemeklējusi.
Iemēģināju jaunos zābakus, pilnai laimei varēja būt vēl nedaudz garāki tā lidz celim, garos ādas zābakos jūtos kā mājas čībāš. Runājot par zābakiem, vienam Kosmosa dziedātājam ir garie ādas zābaki, ja acis mani nevīla saskatot to emblēmu tad Petrie, un nēsāt māk labāk par dažu labu brāli konkūristu.
Jāmēģina atcerēties nopirkt zābaku novelkamo, pēdējoreiz treniņā mocījos 15 min kamēr izdevās izlīst no zābakiem.
