Arī tā to varētu nosaukt. Vairs nav motivācijas gulēt, jo neviens neguļ blakus. Pat kaķis aizlaidās!

Bet vispār nevaru ieiet atpakaļ reālajā dzīvē no savas eiforijas. Un tad vēl vakar runājos ar šizofrēnijas slimnieku un ļoti centos saprast visu, ko man teica, tāpēc sajūta tāda it kā manas smadzenes kāds būtu izsmērējis gar galvaskausa iekšpusi.