December 27th, 2006
Krāsns... siltums...
Cik patīkami ir ienākt no āras siltā ar malku piekurinātā istabā, ienest daļu aukstuma līdzi, lai siltums to varētu sasildīt. Kā kaķim piespiesties pie silta mūrīša un ļaut siltumam sasildīt arī to aukstumu, kas pieķēries drēbēm, pilsētas apstākļos tas ir visbīstamākais, jo ķermenis to uzsūc lidz pat kauliem un salst, ļoti salst, ne tikai fiziski, bet arī garīgi.
Tumšos ziemas rītos pamostoties, dzirdēt malkas sprakšķēšanu krāsnī, un, skatoties uguns atblāzmā uz sienas, atkal aizmigt.
Esmu laimīgs cilvēks!