Par Raisu es nešaubos.

Bet es nevaru iedomāties kaut kādu sajūtu, ko es gribētu just mūžīgi, jūtos apdalīta. Jebkura mīlestība agri vai vēlu sāk krist uz nerviem, miers un klusums - nogurdināt, mūzika - tracināt.

To ka negribu nokļūt spāņu inkvizīcijas rokās kā potenciāla ragana, un tapt spīdzināta Džeimsa Blanta kaucīgāko gabalu pavadījumā, gan es zinu :/ (un es to pat neesmu piedzīvojusi)