October 18th, 2008
Rome
Tagad, kad jāizdomā, ko es gribu no Luksemburgas, sāku prātot, ko es par Luksemburgu vispār zinu. No sensenās ģeogrāfijas atceros, ka bija kaut kāds sakars ar metalurģiju, bet tas bija sen (un tā (iespējams) nav patiesība).
Vienīgais kas man nāk prātā ir Rome.
Kaut kad sen sodījos par šīs gupas vārdamāsu, un pat izbanoju no last.fm, jo viņi spēlēja kaut kādu derdzīgu puisīš-roku.
Bet te, pirms kāda pusgada, pārvarēju savu nepatiku un paskatījos kāda tad ir tā īstā (tā kas martial/neofolk) Rome.
Novilku albūmus un uzliku vienu random dziesmu, kas pirmā patrāpījās ceļā - Der Wolfsmantel. Un ar pirmajiem izdziedātajiem vārdiem sapratu, ka šī lūk ir otrā grupa, kas var izraisīt TĀDU sajūtu kokteili. Man palika karsti un sāka tecēt asaras, es te nerunāju par emoistisku pinkšķēšanu par skaistām lirikām (kas nenoliedzmi tādas ir), bet par tīri reflektīvu asaru tecēšanu - tā zemā balss!
Viņi ir pirmie manā nākošā MJR wishlist(ē).
Un Jérôme Reuter manā burvīgo balsu topā atrodas blakus Aleksandram Veljanovam, un šobrīd man šķiet, ka ar savu vienkāršību pat nedaudz sit pušu Veljanovu, bet to es konkrēti varēšu pateikt tikai, kad dzirdēšu viņus dzīvajā (un apskatot nākamās koncertvietas secinu, ka tas nebūs visai drīz :/)
Un tā kā tas ir kaut kas labs, tad man gribas dalīties, bet veselais saprāts liek noprast, ka iedalīt visu diskogrāfiju būtu fanātiski, tāpēc...
Hope Dies Painless - burvīga "šūpuļdziesma" ar nomierinošu "mmm" dungošanu.
Beasts of Prey - vienkārši ļoti lipīga dziesma, kas kaut kādā veidā iedarbojas uz psihi (vismaz manējo), iespējams, tas tā atkārtotā motīva (kas tiek izspēlēts ar ģitāru... atkal... un atkal) dēļ.
Beigas ieskatam par Luksemburgas kultūru
(iepriekšēja atruna - par rupjībām vācu valodā neatbildu, jo vāciski šprehen niht)
DER WOLFSMANTEL
Beware of words and their power to charm
Those greedy little man
Their filthy souls
Before all else be armed
…möcht' auch noch die ganze Welt uns hören…
Remeber you're unique
Just like anyboy else
So don't grow wishbones
Where the backbone ought to be
Before all else be armed
Beware of words and their power to disarm
Like a blind mob
Eyes like Cattle
Before all else be armed
HOPE DIES PAINLESS
Time the great deadener
Returning hard kisses at last
A love etched in blood
A love has come to pass
O glued the letter to your mouth
As treason climbed all over your face
Like a kitten, yet not so playfully
Do not play with me
I glued the letter to your hand
To consecrate the moment
This too shall end in fire
This too shall end
She wore mourning like a graceless flower
Blind to each sign of fear
So insecure
So unaware of me
I glued the letter to your heart
Crimson flowered redemption
November washed away the smoke
November washed it all away
All the guilty and all the glory
All the stories overheard
Forever entwined, yet forever enthroned
Hope dies painless with me
BEASTS OF PREY
Das ist (...) doch (...)
To prepare you,
To prepare you,
To prepare your minds... for this great war.
To each dream its fragrance
To life its dread
To each angst its pain
To each truth its rumour
We have lost our cause
We have drained this fear
With burning glass
With another cheap thrill
Its trust regained
Its strife remote
So be unkind or be sedated
Did tomorrow swear not to spare itself
Nor anyone else?
Anyone else?
Spama beigas - kā var noprast esmu nedaudz apsēsta... atkal...