Mūsu mierīgajā mietpilsoniskajā dzīvē ir iestājusies vietēja mēroga apokalipse.
Žurka sestā stāva dzīvoklī :/
Tas saucās kaķis aizvests atvaļinājumā.
Man gan nekad nav bijis bail no dzīvniekiem, un it sevišķi žurkām. No dziļas, dziļas bērnības atceros, ka tētis strādāja mikrobioloģijas institūtā un tur bija vesela istaba ar (wiiiii) žurciņām un žurciņu bērniņiem.
Bet šis konkrētāis eksemplārs absolūti ignorē manu autoritāti! Viņa izvaroja miskastesmaisu, sapratusi, ka miskastē netikt viņa uzbruka tur pat zem izlietnes stāvošajiem kartupeļiem ar tādu troksni, ka es biju pārliecināta - viņas mērķis ir iegrauzties katrā kartupelī (turklāt ņemt vērā, ka visas darbības viņa veica tajā laikā, kad es turpat blakus žāvēju matus). Vēlāk gan izrādījās, ka viņa centās aizstiept vienu kartupeli un stiepšanas procesā nograuza to lidz pusei un nezināmu iemeslu pēc pameta nedastieptu.
Nākošais secinājums - žurka ir veģetāriete. No rīta neapdomīgi atstāju uz galda nedaēstu brokastu desumaizi. Rezultātā desa bija novākta no maizes nost un maize bija aizstiepta aiz skapīšiem un pa pusei iestūķēta tajā caurumā pa ko šamā pārvietojās. Pēc piecām minūtēm maize bija pazudusi.
Šodien viņa ir rakājusies pa puķupodiem (kāda dārzniekmānija meibī), iegruzusi pustomātu, veselos tomātus nebija aiztikusi un iegrauzusi manu kruto, dārgo rupmaizi (bļē).
Kāķis svētdien brauc mājās!

p.s. Noskatījos The Notorious Bettie Page. Smejos. Gribu fotogrāfēties! (šāda vēlme man uznāk reizi desmit gados, pārējā laikā nīstu objektīvu skatīt vaigā)