Nedaudz moka déjà vu. Šķitet, ka par šo jau esmu rakstījusi, bet ciba saka ko citu. Tātad tikai esmu domājusi rakstīt.

Elfrīda ("Sugar") Blauenšteinere (1931. - 2003.)

Jā, visas interesantās tantes ir izbeigušās, tagad palikušas vien "melnās atraitnes", kas ir tāda kā sieviešmaniaku klišeja. Bet dažas tomēr ir nenoliedzami kolorītas personas.
Elfrīdas tante savā ziņā ir pioniere. Viņa lieliski pārzināja medikamentus un to iedarbību. Vienīgā nelaime, bija tā, ka viņa apstājās pie viena veiksmīgi izskaitļota līdzekļa.
Viņa veiksmīgi atbrīvojusies no trīs vīriem, kaimiņienes un vēl kāda piektā (kurš škiet arī bija kāds vīrs Otto Reinl, vismaz uz kapakmeņa rakstīts)
Visu viņas upuru nāves iemesls bija zems cukura līmenis asinīs, kas tika panākts paklusām iebarojot Euglucon. Pēdējo vīru neizdevās pietiekami ātri nozāļot ar tredicionālo metodi, tāpēc talkā tika ņemts Anafranils (antidepresants) un advokāts Harolds Šmits, kas palīdzēja sazāļoto vīru ielikt auksta ūdens vannā un attaisīt logus - vēl zemākai temperatūrai.
Kāpēc tādas pūles?
Visi viņas vīri un arī nelaimīgā kaimiņiene bija turīgi un savu naudu testamentos novēlēja Elfrīdai. Bet kā tas mēdz būt ar tik azartiskiem cilvēkiem... nauda pāris mēnešu laikā izkūpēja kazino.

Ak, kamdēļ es nemēku vācu valodu!

17.07.
Un advokāta kungs par palīdzīgas rokas sniegšanu dabūja tikai 7 gadus. Lūk ko nozīmē būt labam advokātam!