Wiiiiiiiii spams!
Bet es vienkārši nevaru apstāties!
Ne šodien!

Es spilgti vizualizēju, kā klusītēm iezogos kādā ceļu būves inženiera birojā, pielavos pie milzīgā adas krēsla, kur šis sēž kājas šūpodams un jaunus plānus kaldinādams, saķeru šamā kaklu un saspiežu tā, ka skriemeļi nokrakšķ! Es to pilnīgi spēju sajust ar saviem pirkstiem!

Cik vēl ceļus viņi sagandēs?!

Dieva dēļ, kāda izskatās Jelgavas šoseja?!

Tagad, lai tiktu pāri šosejai, man ritenis ir jāceļ pāri dibultajām (!!!) barjerām, vai jābrauc 2 km uz Rīgas pusi un jāmīcās pa lielo krustojumu, kurā mani noteikti saplacinātu desmit sekunžu laikā.

GRRRRRRR! RRRRRRRRRRRRRRR! R!