Man šķiet ka man ir maniakālā depresija. Tik ielaistā stadijā, ka pat nevajag psihologu, lai diagnosticētu.
Ja vakar es biju spējīga tikai truli blenzt ekrānā nemaz īsti neapzinoties, ka tie ir dziesmusvētki, ko skatos, pamosties pie tumša nakte zaļa zāle, nopūstīes, izčīkstēt "atdodiet manu kumeliņu" un aiziet gulēt; tad šodien es esmu labi izgulējusies un hiperaktīva (lai gan, velns viņu zin, no kurienes tā enerģija, jo dzērusi esmu tikai zaļo tēju ar piparmētrām).
Lai nu kā mati sasieti sīpoliņā (ūberaugstā zirgastē, kāda parasti apgrūtina domāšanu un veicina smaidīšanu).
Bet labas idejas nāk prātā viena pēc otras!
Nolēkāsos līdz baltajām pelītēm uz dance dance revolution paklājiņa, un izdomāju, ka varētu tā pat kā Džeina Fonda propogandēja aerobiku, propagandēt dance dance revolution un zaļās tējas diētu. Protams ideja nav bez zemūdens akmeņiem.
Jo!
Kā zināms, Džeina fonda izgāzās, kad gaismā nāca plastisko operāciju skaits, ko viņa veikusi paslepus no saviem faniem, kas cītīgi lēkāja aerobikas zālēs.
Tātad man nāktos slēpt savu sabeigto nervu sistēmu, kas regulāri izstrādā visādus brīnumus, un visus sirmos, rudos dūkanos, kas īstenībā ir visspēcīgākie kaloriju dedzinātāji uz šīssaules. Kā arī to, ka es ēdu visu, kas pietiekami ilgi paliek uz vietas, lai taptu apēsts.
Te prasās atkāpe otrajai idejai.