Uj. Man, tieši otrādi, bija unikālā iespēja pāris gadus atpakaļ ciest no TĀ, bet neviens tagad, uz mani skatoties neteiks, ka es esmu ūber-abnormāli-tieva. Jo es laicīgi ieslēdzu smadzenes un no anoreksiskajiem 49 pieņēmos līddz normālajiem 55.

Dabisks tievums nav realītīvs, ja to nosaka ģenētiski faktori, nevis, piemēram, vielmaiņas slīmības. Un, jā, tas ir simptoms. Bet, zini, pasaulē, kur katrā trešā meitene ir resnā hamburgeru ēdammāšina, un katra piektā- izmēģina nekoneēšanas "diētas" (mīļā statistika), nav iespējams, uz tievu meiteni skatoties, nedomāt, ka viņai ir... TAS.

Hmm, ja krūtīs ir silikons, tad- iespējams.