Klusībā vienmēr esmu apskaudusi cilvēkus, kas spēj ātri aizmigt.
Šoreiz divas stundas nespēju aizmigt, jo kaut kāda maniakāla kode/viendienīte dauzījās gar sienām virs manas gultas ar ārkārtīgi riebīgu švirkstoņu. Nācās celties augšā un pāraudzināt naktsmiera traucētāju, izdarot vienu labi centrētu sitinu ar 1957. gadā izdotu Rabindranta Tagores stāstu grāmatu, ar šo darbību nodarot smagus miesas bojājumus, kas bija tiešā cēloniskā sakarībā ar kodes/viendienītes nāvi. Pēc tam izdarīju vēl piecus kontrolsitienus, kas kvalificējami kā līķa (un arīdzan tapešu) apgānīšana.

Iet vēl pagulēt vai tomēr nē?