Saspēra velns to zaļo krūzi [entries|archive|friends|userinfo] Hlorēts ūdens [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

[Nov. 21st, 2016|11:21 pm] Suns apēda mājasdarbu, un kaķis neļāva vingrot. Bet tiešām neļauj. Ikreiz, kad mēģinu ritmiski patirināt miesas, tas lops aizdomīgi lūr, paslēpjas, uzglūn un, kad par viņu piemirstu, lec man no slēpņa virsū. Un tad pats pārbīstas un bēg prom. link register

[Nov. 21st, 2016|05:38 pm] Vai ta šodien jau ceturtdiena? Spriežot pēc leitestiem, ir nevis vienkārši kaut kāda ceturtdiena, bet Lielā vai Zaļā, vai kāviņtur. link register

[Nov. 21st, 2016|07:59 am] Nesaprotu, kā cilvēki pamanās aiziet no vietām, kurās nekad nav bijuši. Tikmēr es netieku gudra, ko iesākt ar savas šrēdingera dzīves šrēdingera šķautnēm. Un kā izmest to, kā nav. Vai paņemt to, kā nav. Vai ko. link register

Vienacība [Nov. 20th, 2016|09:35 pm] Neatceros, vai esmu stāstījusi par Sidu. Zinu, ka daudzreiz esmu sākusi par viņu rakstīt, bet, kā tolaik visbiežāk mēdza notikt ar visu, kam vārdā Bīdīt Tekstus, allaž svītru pārvilka pārlūka Back poga. Jo īpaši, kad jāstāsta par džimu - puiku skaistumkopšanas salonu (tādi Manilā ir vai katrās piektajā durvīs, noteikti vairāk nekā frizētavas un īstie skaistumkopšanas saloni), kas vienubrīd bija apmeties mums kaimiņos, bet vēlāk, par laimi, pārcēlās dažus kvartālus tālāk. Droši vien nokautrējos izklausīties pēc baigās vienacainās beibes aklajo karaļvalstī. Bet varbūt arī esmu stāstījusi. Tā ir, ka nelieto tagus. Sids bija neiedomājami, neticami, necilvēcīgi, dievišķi daiļš puisis. Persijas princis no Austrumu pasakām un tādā garā. Vienreiz painteresējos, vai viņš nav daļējs irānis, bet viņš esot uzmetis savu juteklisko lūpu: nekāds ne irānis - pusspānis viņš esot. Jaunāks par mani - kādus astoņus, desmit gadus varbūt - nav ne jausmas. Piepičkājies ar steroīdiem, bet tā gaumīgi. Pats viņš tos tirgoja, un ar savu daiļo torsu pats reklamēja. Viņam mūžīgi steriem lipa klāt skuķi, viņš ar viņām visādīgi žonglēja, dažreiz nožonglēja drusku greizi, un tad gāja briesmīgi skaļi. Sids uzreiz bez liekām ceremonijām deklarēja vīram: "Man ļoti, ļoti patīk tava sieva." Tā viņš tur stāvēja mūsu durvīs, staltais, pašapzinīgais orientālais princis, un raudzījās manī ar skatienu, kas turpmākos gadus bija pazīstams kā "horny puppy look". Sidiņš bieži pie mums nāca uz bodi - ar drugāniem, ar greizsirdīgo wannabe princesi stikla skapī Melu, dažreiz ar meiteņu eskortu vai viens pats. Viņš pret mani vienmēr izturējās ar patiesu cieņu un apbrīnu, man liekas, īstais vārds būtu bruņnieciski, tikai bez tās patronizējošās, vājāko aizsargājošās pieskaņas, kas parasti nāk līdzi komplektā ar bruņnieciskumu. Sids nekad neatļāvās pat necienīgi paglūnēt manā virzienā, neblenza uz pupiem, vienmēr atbīdīja savu krēslu cienīgā attālumā, ja man vajadzēja pienākt klāt viņa kompim vai pleisteišenam (atcerieties, Filipīnās personālās telpas, distances vispār nav kā šķira), rātni pagaidīja, ja man steidzami tagad un tūlīt bija jānosit kāds mošķis vai cilvēks, un vispār no viņa izturēšanās bija skaidrs, ka, ja vajadzētu, atdotu dzīvību par šito vienacaino karalieni bez vārda runas. Bez vārda runas, jo mēs nekad nesarunājāmies, nepļāpājām ārpus nepieciešamā biznis minimuma. Ja mums ar vīru gadījās sakašķēties, tad Sids viņam vēlāk sprediķoja, ka viņš neizturoties pret mani ar man pienākošos cieņu. Man savukārt uz ģīmja bija uzmaukts mūžīgais pokerfeiss, jo, nu, vai ne. Tā mēs tā jocīgi dzīvojām. Vēlāk džims pārvācās, un Sids nāca retāk. Tad es paliku veca un resna, uz pusgadu aizbraucu, atbraucu, mēs pārvācāmies, un tā es Sidu sen nebiju redzējusi. Sākot apvelties, man stāsta. link 5 registered|register

[Nov. 20th, 2016|06:13 am] Man arī gribētos viensētiņu ar suni un bez kaimiņiem. Mājvietu, kur man visu laiku nebūtu jāklausās, kā kaimiņi aiz sienas skaidro attiecības, un kur es varētu nokraut uz soliņa savu brango pakaļu un vienkārši sildīties saulītē un lasīt avīzi, un kaimiņiem savukārt nebūtu jāpukojas, ka vecenes uz soliņiem visu nolūr. link 7 registered|register

[Nov. 20th, 2016|04:06 am] Vai man tikai izlikās, vai arī tiešām ar acs kaktiņu nomanīju, ka kaut kur perifērijā slāj liela, smagnēja nēģeriete, baso pēdu soļiem pa grīdu plakšķot vien? link 1registered|register

[Nov. 19th, 2016|10:53 pm] Atslēga ir treniņtērps. Bet ko es rakstītu? Ko? link register

Forgotten Realms tiešām forgotten [Nov. 19th, 2016|01:47 am] Visu Durvju pilsētā Sigilā it visur ir portāli uz citām pasaulēm vai kaut vai uz kādu mazu personālo astrālo kabatiņu, un tos portālus var atslēgt jebkas - pareizā doma, atkritumu skumšķītis, kāda melodija utt utjp. Izrādās, ka arī es esmu nejauši uzgājusi un atslēgusi portālu uz tādu kā klases telpu, un it viss, ko tajā klasē uzrakstu uz tāfeles, piepildās. Sākumā vienmēr pasmējos - heh, re, kā atkal kārtējais sviests, ko pa jokam uzrakstīju uz tāfeles, ir piepildījies, vēlāk jau domīgi kasīju pauri, un visbeidzot man jau šausmās cēlās mati stāvus, jo neba nu es tur romānu uz tāfeles biju sarakstījusi - vienkārši kaut kādus ceturtās klases vielas vingrinājumus bez konteksta un satvara. Kad rakstu uz tāfeles, man vispār nekādas dīvainas domas neienāk prātā, nekādi portāli, maģijas vai kas tāds - tā vienkārši kaut kā sanāk, kājas pašas aiznes uz to portālu un pie tās tāfeles. Taču nupat attapu, ka jau krietnu laiciņu tajā klasē neesmu bijusi un neesmu neko uz tāfeles rakstījusi. Turklāt ne jau speciāli, nē. Tā kaut kā ir vienkārši sanācis. Varbūt, ka portāliņš jau ir aizvēries, vai kaut kāda alignment shift rezultātā klase iezvēlusies kādā lielākā pasaulē, vai nez. Es to pat nevaru tā ņemt un pārbaudīt, kaut vai aiz ziņkāres, jo es viņu ar spēku nemaz nevaru atvērt, vai varbūt varu, bet negribas. link register

[Nov. 19th, 2016|12:52 am] Un šodienas spamu noslēgšu ar ilgi briedušu atzīšanos mīlā The Hairpin feisbuka puķītēm-rozītēm, kas rotā manu visādi citādi bardakaino feisbuka sili. Nemaz nevajag neko aiztikt, bakstīt ar pirkstiem vai ko - ir ģeniāli skaisti kā ir. No turienes arī esmu nevilšus nošpikojusi Ladies First. Par ko ne. link register

[Nov. 19th, 2016|12:03 am] Tīri vai galva reibst no tā izmaiņu karuseļa. Nu, labi, sen jau vairs nereibst. Pierod pat pie karuseļa. Jo īpaši, ja tajā jau sen vairs nesēž iekšā, bet stāv ārpusē pie redelītēm un gaida, kad karuselim kāds izraus štepseli, jo uzraugs arī sen jau kaut kur aizganījies prom un par karuseli ir aizmirsis. link register

[Nov. 18th, 2016|09:36 pm] Tā pasaule ir kā cita dzīvības forma; kaut kas tik ļoti, ļoti cits, citādāks, savādāks, tāds, ko nevar izstāstīt, jo nav, ar ko salīdzināt. Lasu šur tur visādas ceļojumu piezīmes, viedokļus, vērojumus, un - nē, nē, nē, tā nav, nu, ir, bet tā ir tikai miziņa, glazūriņa, iekšā ir pavisam savādāk, bet es neprotu pastāstīt, neprotu iztulkot, nepratu arī tad, kad vēl centos. Varu tikai kā zivtiņa tai dziesmiņā: Ziv-ti-ņai ir tāda dziesma, ziv-ti-ņai ir tāda dziesma: (klusējoti plāta muti). Un man tas viss pieder. Es to nevaru konvertēt, tie ir kaut kādi rubļu blāķi zeķē. Milzu bagātība bez vērtības. link register

[Nov. 18th, 2016|09:05 pm] Jocīgi, ka visādi apspiestie, diskriminētie, nesaprastie, marginalizētie utt paši ir asākie štampu licēji, citu grupu diskriminētāji, marginalizētāji un apdirsēji. Un, protams, jau tas, ka vispār vajag kaut kādās statiskās grupās cilvēkus iedalīt. Man patika tā vienlaidus izplūdusī esmes zupa manos Dienvidaustrumos (par citiem es nemāku spriest). link 7 registered|register

[Nov. 18th, 2016|08:10 pm] Šķiet, bērniņš beidzot ir ja ne piedevis, tad vismaz samierinājies, atmetis ar ķepiņu, vai varbūt apžēlojies par nabaga veco, vieno praulu (no bērniņa viedokļa), kurš jau pats sevi rādās sodījis simtkārt - ko tur vēl uz viņu dusmoties un sodīt vēl vairāk. Bērniņš neticami liels (apgriezti proporcionāli auguma garumam - viņa ir tik īsiņa, ka es viņai pastāvīgi uztriecos virsū, jo viņa bija stipri zem mana redzes lauka), prātīgs un pieaudzis. Diplomēta programmētāja. Mans dēls, mans - lepni mēdz noteikt tētiņš, jo mani baismīgākie jaunības istabas bardaki ir ķirurga rokas salīdzinot ar augstumiem, kādos viņa ir spējīga pacelt bardaka jēdzienu, turklāt viņa var gulēt (un arī guļ) uz jebkā - guļvietā kurpes? šmotkas? grāmatas? gadžetu steri? šūšanas piederumi pat? nekādu problēmu - krācam tik nost. Bērniņš - milzu prieka un lepnuma avots, jo, kamēr bijušās klasesbiedrenes, UST barkadas družkas vazājas riņķī ar žmorikiem, tikmēr bērniņš brīvdienās ar kursabiedriem un darbabiedriem mājās lielajā hallē spēlē D&D un tabletopus un apmeklē visādus komik un toy konus, bet darbdienu vakaros, kad nogurusi pārnāk mājās no darba, skatās korejiešu ziepenes (vispirms) un japāņu multenes (pēc tam). link register

[Nov. 15th, 2016|11:31 pm] Izdomāju, kā dzert sabalansēti un veselīgi. Vajag dzert mārdadža šņabi. Domāju, gan jau drīz veikalos parādīsies. link 2 registered|register

[Nov. 14th, 2016|11:25 pm] couldn't care less, kas, protams, ir meli, taču mēs zinām čupām visādus mītus par ziņkārīgiem sievišķiem, kas tik vien kā bišku palūr atpakaļ pār plecu, un viss, čau, so. link register

Blogosfēras vērotāja piezīmes (reveranss Umpīša virzienā) [Nov. 14th, 2016|07:46 pm] Kur pazuduši visi modes blogeri? Tagad - kur vien paskaties - visur tik vieni vienīgi mīlas blogi. Tas tāds jaunais trends tagad, ja? link 1registered|register

[Nov. 14th, 2016|02:33 pm] Kaitīgs ieradums, es sev saku. Vai pat tikai pāri palikuši krikumi no kaitīga ieraduma. Nekas, aizslaucīsim arī tos, es sev saku. Nu, nepaklausīsies kādu brīdi radio - liela muiža, es sev saku. Atceries, ka vienu brīdi bija laiks, kad tu nespēji paklausīties vispār nekādu mūziku, jo jebkādas mūzikai līdzīgas skaņas lika tev viebties tā, it kā pie auss kāds trītu kaut ko uz tecīlas, es sev atgādinu. Izslēdz to velna radio, izslēdz tak, es sev saku. link register

[Nov. 14th, 2016|03:32 am] Varbūt man kaut kur ir otrā - īstā - dzīve, uz kuru visu laiku gribas traukties. Miegā, saprotams. link register

aiju aiju [Nov. 14th, 2016|02:54 am] Visu laiku nāk miegs. Neatkarīgi no tā, cik guļu - pietiekamu stundu skaitu, nepietiekamu vai pārpietiekamu - vienādiņ nāk miegs. Ja pirms gada domāju, ka tā arī nekad vairs dzīvē neuzzināšu, kas tas tāds ir - miegs un izgulēšanās; ja nekad agrāk neesmu spējusi uzreiz iemigt, tad tagad līdzko atspiežu pret kaut ko galvu, tā momentā parubos, un atspiest pret kaut ko galvu gribas visu laiku. Un galīgi nav tā, ka akvaivai gribas sarauties čokuriņā un gulēt, un gulēt, un nepamosties. Vienkārši nāk miegs. link register

[Nov. 14th, 2016|12:19 am] Latvijā var. link register

navigation [ viewing | 280 entries back ] [ go | earlier/later ]