| par Būtisko |
Oct. 11th, 2007|11:28 am |
nu labi. stāstīšu ar :p . sešas nedēļas biezpiena izstrādājumu (galvenokārt sieriņu "Kārums" un leišu biezpiens ar augļu stūrīti "Annele") u.c. piena produktu kūre rezultējusies 5 (piecos!!!) kg dzīvsvara. 5 kg it kā nebūtu daudz, taču šāda apjoma (un apmēra) pielikums manām kārnajām līdz šim stabili 50 kg miesām ir ļoti pat jūtams. it kā jau vajadzētu gavilēt un diet, jo man pat kilo iuzēšana ir IZAICINĀJUMS, bet nu.. vārdsakot, man nepatīk. nepatīk, ka bikses neiet ciet, nepatīk, ka vairs no krūštura izmēriem neko saprast nevar, nepatīk, ka uz vēdera kaut kas karājas un ļum, un, ticiet, tā nav nekāda koķetērija. var jau būt, ka tā ir kārtējā nebijusī pieredze, un ne pie tā vien pēdējā gada laikā nacies pierast. bet pagaidām es laikam tomēr labāk esmu ar mieru, ka mani (visādas skaudīgas maitas) par anorektiķi dēvē. vot.
un vēl par ēšanu. izrādās, ka ēdiens, ēsts ar pirkstiem, patiešām ir garšīgāks. tas atklājās kādā no pirmajām trim dienām pēc atgriešanās, ko pavadījām Slepenajā Mīlas Midzenī. vienvakar nopirkām līdzņemamos vistas salātus, bet aizmirsām par Rīkiem, tādēļ ēdām pa filipīniešu modei - visīstākajai. un tiešām garšo savādāk, un tiešām garšo labāk. gaļa jau nu riktīgi jāēd ar rokām - no sirds iesaku. rīsu vēl neesmu mēģinājusi, jo sausu nevaru ieēst, man rīsi mūžīgi ar kaut ko saķīzgāti, bet saķīzgātu ēdienu ar rokām ēst vēl negribas - to nākamajā līmenī. toties papaijas gabaliņi labāk garšo, uzdurti uz dakšas. ar rokām kaut kā ne tik labi.
vārdsakot, gaļu jāēd ar rokām. punkts. pārbaudīts un sertificēts. paraksts, zīmogs. |
|