|
Sep. 8th, 2017|12:38 am |
|
Mēdzu neveselīgi uzsēsties uz kādas vienas pavecas grupas kopotajiem ierakstiem. Man ir Pixies periodi vai, teiksim, Lush, kad kruķīju visus/dažus/vienu albumu/dziesmu. Gadās, ka aizeju pavisam citus ceļus, piemēram, klausos mūziku no The Sims 3 (bet ir tak okej, ne?) vai pat The Sims 4 (ok tikai šo vienu dziesmu gan). Šogad pie manis ar noturīgu švunku ir atgriezušies Built To Spill ieraksti, kas ir diezgan klausīšanās resurus patērējoši, jo tie pieprasa absolūti nedalītu uzmanību - tak jāsaklausa un jāizbauda visi skaņu fliteri un pērlītes, un katru reizi jāsadzird atkal kaut kas jauns. Man netīk recenziju žanrs kā tāds, tāpēc pati nedarīšu otriem to, kas nepatīk man. Vien pateikšu, ka 1. jaunais stafs ir okej, bet man traucē sterilitāte skaņā (un vispār visur, izņemot ķirurģiju un varbūt lidmašīnu vadīšanu); 2. ja albums Perfect From Now On ir megakonceptuālā kantāte'n'oratorija (skanot Velvet Waltz es diezgan smuki aizpiļīju citās Saulēs; nevaru vien nobrīnīties, kā gadījās tā, ka tomēr pieZemējos), tad 3. albums Keep It Like a Secret ir viens no krutākajiem (tieši tik cakaini izsakos par mūziku, jā) veikumiem roka vēsturē, bet dziesma Broken Chains lol nē Broken Chairs vispār dara ar mani lietas; viss. |
|