| Paspēt |
Jul. 20th, 2017|12:06 am |
|
Visu ko paspēju. Drusku, lažova, fragmentāri, imperfekti, bet paspēju, un visu ko. Tā es vēl nekad neesmu dzīvojusi - multitāskojusi. Paspēju izdarīt šķietami neizdarāmu darbu, lai arī par vēlu. Paspēju normāli pagulēt, lai arī ne izgulēties. Paspēju paēst, bet ne uztaisīt ēst. Paspēju žigli noklausīties koncertu, bet ne īpaši aizrauties. Paspēju satikt mīlīšus - veselus divus - un vienlaikus!!! (pilni Saules aptumsumi gadās biežāk), bet tikai uz īsu brītiņu. Paspēju izrauties no darbiem vai trauksmes par darbiem, aizmīties uz sociumu, atmīties uz wizardu torni; paspēju pat iekāpt sūdā ar jaunajām zandalēm un tās pēc tam nomazgāt. Paspēju kaut ko aprīt, iepidžināt cibā, aiziet gulēt; no rīta paspēšu agri piecelties, strādāt, sākt otru darbu, uzkopt alķīmijas laboratoriju, būt normāls, saprātīgs cilvēks. Bet tas viss aizvien ir diezgan nekas, un tas viss ir lažains - kas glābj no sajūtas, ka tas nav pa īstam, ka esmu vai nu mirusi vai murgā. |
|