|
Jul. 7th, 2017|01:35 pm |
No rīta zvanīju siham, lai pieklājīgi atceltu vizīti, jo es izskatos un ožu pēc uzdzīvnieka, turklāt nenormāli nāk miegs man vairs itin nekas nekaiš, es esmu pavisam normāla, bet - kāda laime - siha šodien nav. Ze Keviniem ir nedēļa laika atkal spiesties manā šitentajā aurā pa visām porām (jo aurām ir poras - tā es tikko izdomāju), jo man ir švaka atmiņa, un pēc nedēļas es siham neko nevarēšu pastāstīt pat pagātnes formā.
Toties kāds kungs man vakar krogā vaicāja, ko es tajās Filipīnās darīju - par prostitūtu strādāju, vai? Nē, nu, kāpēc uzreiz strādāju. Kad runa ir par dzīves aicinājumu, tad mēle neceļas saukt to par strādāšanu. Viņš pēc divām nedēļām šķiroties. |
|