|
Nov. 7th, 2016|11:10 pm |
|
Ar mani runā kaijas. Citreiz tā, ka man liekas, ka tieši ar mani runā, citreiz man tikai liekas, ka es saprotu kaiju valodu. Citreiz kaijas saka kaut ko jauku, citreiz ķērc kaut ko riebīgu. Citreiz kaijas dalās ar tādiem novērojumiem, ar kādiem varētu dalīties tikai esot man blakus. Nu, vai manā galvā. Bet nu tās ir kaijas nevis kādi kraukļi. Baltas, smukas. Savējās, no pagalma. Beigu beigās aizdrīvēju visus logus, lai kaijas vairs nedzirdētu. Atstāju tikai vienu, ar vissmukāko skatu, bet nu pa to tad arī turpinu dzirdēt tās kaijas. Kaijas, nevis cilvēkus, kas atdarina kaiju balsi vai ko tādu. Es negribu drīvēt ciet arī pēdējo logu, man šķiet, tas nebūtu pareizi. Uz trakomāju arī negribu. Ko teiksiet, dakter? |
|