| bez_cibu_laiks_cont |
Oct. 31st, 2016|04:44 am |
|
Respektīvi, kaut kādas maziņas intridziņas, sačukstēšanās, sapiemiegšanās ar aci, citu cibiņu aprunāšanas zīmju valodā, inscenētas savas un citu, nekad mūžā irlā nesatiktu, cibiņu mīliņas mociņas, speciālas baigās es-ar-tevi-nerunāšanas, lūpas uzmešanas utt, bet tas vēl tā; tas viss vēl ir puslīdz cibiski. Taču kas mani pārsteidz visvairāk: Mēs visi zinām un vienmēr esam zinājuši, ka Ciba ir Literatūra'n'Māksla, un par to mēs arī Cibu mīlam. Bet ka pēkšņi Cibas vecūkšņi literatūru'n'mākslu sāk lasīt kā ziņu aģentūras lentu un ņemt pierē? Tā vēl var aloties nomaldījušies tūristi, bet ne jau vectirāni. Kasu un nosodoši šūpoju pauri, kolēgas. |
|