|
Aug. 28th, 2013|05:58 pm |
Čau, Zimbiņ! Kā tev klājas?
Vienkārši man par šo tēmu ir ļoti saasināta reakcija, jo esmu ilgi un ļoti daudz pati lasījusi par savu lietu un līdz nelabumam atklausījusies visus iespējamos ieteikumus par to, ko vēl es varētu darīt lietas labā..
Ir paaudžu atšķirība starp tevi un manu pacientu: Tu pati esi tā, kas iespēju robežās ņem grožus savās rokās, lasa, pēta utt, līdz ar to maz ir kas tāds, ko tu nebūtu uzzinājusi un izanalizējusi, un izvērtējusi un ko kāds cits jaunu tev varētu pateikt - tāpēc tev ir pamats just aizkaitinājumu, kad kāds tev mēģina ko klārēt. Savukārt mans pacients ir salīdzinoši maz informēts (lielākoties tik, cik pētošie bērni izstāsta vai iedod kādu linku uz ne pārāk garu lasāmvielu (fiziski grūti garus palagus izlasīt, nevis intereses trūkums)) un vairāk noskaņots 100% nodot savu likteni viena pēc loterijas principa piešķirta onkologa (pie kura pirmā bija pieejams pieraksts) rokās, kamēr man nav 100% ticības, ka pacients tiešām saņems pilnīgu uzmanību un protokola izvēlē pilnībā tiks ņemtas vērā citas esošās slimības, ķīmijas iedarbība tiks pietiekami rūpīgi novērota un uz nevēlamiem vai pat dzīvībai bīstamiem blakusefektiem operatīvi reaģēts. Vai ķīmija nenodarīs vairāk ļauna kā laba, ņemot vērā pacienta citas saslimšanas. Nevis ka man vispār principā būtu protests pret ķīmiju.
Par morāli - ne jau ka man būtu svarīgi pašas karmas punkti un morālā stāja, bet gan cenzūra un/vai tās neesamība un kā tā ietekmē pacienta lēmumus, izvēles, (ne)uzticēšanos terapijai/-ām, noskaņojumu utt utjp. Cik un ko no izlasītā stāstīt, cik nē? Vai biežāko ķīmijterapijas protokolu un to blakusefektu izskaidrošana lieki sabaidītu pacientu, vai laicīgi sagatavotu tam, ar ko jārēķinās? Vai aicinājumi atteikties no vieniem produktiem un pastiprināti uzturā lietot citus, ja avots ir alternatīvo terapiju infokrātuves, pacientam nāk par labu vai sliktu? Viss, ko es vēlos, ir rezultāts. Lai pacients (iz)veseļojas - pofig kā un ar kādiem līdzekļiem un ar kā nopelniem. |
|