| Atsaucoties uz publicēto citā žurnālā |
Nov. 24th, 2012|09:05 pm |
|
Vienvakar mūsu rezidējošais skudrulācis (viņš arī pusteļsuns) laiza stenderi - nevis normāli laiza, bet žigli, žigli izbāž mēli, pieskaras stenderei un tikpat žigli mēli ievelk atpakaļ mutē - kā karstu putru ēdot. Pundurpūdele Lilī stāv blakus un ieinteresēti vēro lielo lopu. Skudrulācis pakāpjas nost un galanti palaiž dāmu noprovēt stenderi. Sīkā ieņem pusteļsuņa vietu un arī sāk sparīgi laizīt stenderi. Bišķi palaiza, tad blenž uz Rausi ar dziļas jo dziļas neizpratnes pilnu skatienu: "A kas tieši tajā stenderes laizīšanā ir tik kruts? Kas ir tas, ko es nesaprotu?!" Tikmēr divkājainie skeča skatītāji sajūsmā vārtās pa grīdu. |
|