| Stūlbā stūlbene |
Sep. 17th, 2012|04:09 pm |
Sapnī viens talantīgs dzejnieks, kurš līdz filigrānumam izkopis prasmes trāpīgi un nāvīgi cirst ar vārdiem, mani pārliecināja, ka esmu stulba. Nevis ar dzelžaini loģiskiem argumentiem, bet ar elpu aizraujošu lielisku demagoģiju. Un ar, protams, pašu spēcīgāko argumentu: "visi tā saka" - tā, kā katram ir kāda viena galvenā apzīmējoša birkā - "tā tur smukā" vai "tā tur dzelžainā", vai "tas tur lūzeris" utt.
Pārliecināja. Sākumā bija drusku sāpīgi, ķipa, taisnība acīs kož, taču ātri vien sajutos vēsi mierīga. Ne gluži "čurāju gultā un ar to lepojos" vai "stulbais ir jaunais melnais", taču acīmredzot es pati sev patīku pietiekami, lai birka "stūlbā stūlbene" pēkšņi vairs nešķistu apkaunojoša.
Pamodos jau kā oficiāli sertificēta stulbene, un nekas - dzīve rit kā ritējusi, nekas nav mainījies. |
|