|
Sep. 15th, 2012|06:14 pm |
|
Tieši valoda ir teju vai pēdējais, kas no (nac)identitātes pāri palicis, un pie valodas es turos kā pie zelta gabaliņa-gabaliņ. Viss cits, kā redzams no sorozīdā puksta, gan ir sajucis vienā nesaprotamā "MIRU MIR" un "MIR DRUŽBA FESĶIVAĻ" masā. Tas, starp citu, ir vēl viens iemesls ar pārāk lielu entuziasmu nemesties iekšā šejienes valodā un kultūrlietās (tāpat jau pielīp - nekur jau neliksies), jo jūtu, ka vismaz manā smadzeņpodā ir vietas tikai tik, cik ir, un ja kaut ko jaunu ieliek iekšā, tad kaut kas no tā izkrīt ārā. |
|