|
Sep. 15th, 2012|02:39 pm |
|
Vai tad tiešām man ar pirkstiem jāparāda, ka es it kā tā kā par latviešu lielo sāpi, ka krievi ņeuvažajut(-et?). To man negribējās tādiem skaļiem, banāliem vārdiem teikt. Nu un vēl tas, ka es pati esmu pārsteigta par šādu savu sorozīdisku attieksmi, jo man pašai agrāk valoda ir bijis lielā mērā uvažuhas jautājums un ir licies, ka labi audzināti cilvēki vienmēr un visur metas zubrīt vietējo valodu nevis tāpēc, lai labāk saprastu un saprastos, bet lai Paustu Cieņu, un ja kāds tā nerīkojas, tad tikai tāpēc, ka neciena maita. Tagad sapratu, ka es nemiršu no tā, ja kāds mani un manu daudz cietušo tautu tādā vīzē šaušalīgi necienīs, ne arī, ja kāds domās, ka es to vien daru kā perinu, kādos dažādos veidos izrādīt necieņu kādai citai mazāk cietušai tautai. |
|