| |
[Nov. 7th, 2017|09:23 am] |
|
Visu laiku fonā ir trimdas sajūta. Nekur ar sevi nejūtos kā mājās. Mājās jūtos kā mājās, bet ne sevī. Manas mājas ir krietni mājīgākas par mani. Ja es aizbrauktu atpakaļ uz vecajām mājām, tad vienalga un vēl jo vairāk jutīšos trimdā, bet tad es vismaz objektīvi tiešām arī būtu trimdā. |
|
|
| |
[Nov. 7th, 2017|09:32 am] |
|
Galvas tabletes ir apbrīnojama štelle. Tās kā tāds skulptors saveidojis manas smadzenes gadrīz ideālā "paskatā". Izrubījis gandrīz visu nevajadzīgo un lieko, saglabājis vajadzīgo. Kā viņi māk tās tā uztaisīt. Programmējošie ripulīši. Būtībā ir palicis tas, ko es pati sev esmu noteikusi kā svarīgu. Interesē tikai tas, ko es gribu, lai interesē, un galvenais, interese nezūd - kā varētu domāt pie vispārējas notrulināšanās. Piemēram, spēles kā mīlēju, tā arī turpinu mīlēt. |
|
|