| |
[Aug. 13th, 2017|02:05 pm] |
|
Mana mīļākā mazo gulbīšu deja. Un vispār šausmīgi mīlu mīlu mīlu šo albumu. Vai es nelietīgi valkāju svēto vārdu "mīla"? Nē, jo ja kaut kur pasaulē eksistē mīlestība, tad tā ir šajā albumā. |
|
|
| |
[Aug. 13th, 2017|06:25 pm] |
"What does it feel like being possessed by a spirit?" Zevrans vaicā Vinnas tantei. Atbildam Vinnas tantes vietā:
Tas ir tā, it kā galvā būtu izurbts caurums, pa kuru sūcas laukā smadzeņu masa. Tu guli viss tāds vājš un ne uz ko nespējīgs, sāpēt nekas nesāp, bet jūt to caurumu galvā, jūt, kā masa sūcas ārā no galvas un atstāj tevi. Vēl ir sajūta, ka kaut kur galvā ir vēl kāda plaisa, bet, jā, tas caurums. Tikai tas nav izurbts ar urbšanu, bet iešauts caurums. Es pat zinu, kad - nē, nu datumu un laiku nepierakstīju - tas bija kaut kad 2016. gada februārī -, bet pašu momentu spilgti atceros. Saka jau, ka savu lodi nedzird, un es savējo arī nedzirdēju - tā tikai nozibsnīja man gar acīm kā viena sekunždaļīga, vismaz tajā brīdī pilnīgi nesaprotama bildīte -, un ar to momentu droši vien viss arī sākās. Un domā - varbūt man tiešām ir iešauts galvā, es mirstu, un šīs ir mirstošu smadzeņu uzburtas pēdējās murgainās halucinācijas, kas šķiet velkamies bezgalīgi, bet ptiesībā ilgst tikai kādu sekundi. |
|
|