| |
[Jul. 31st, 2017|03:26 pm] |
|
Tikmēr mēs ar vienu no neeksistējošajiem iedomu tēliem ķiķinājām, ka psihiatriem uzgaidāmajā telpā gan jau ir ar bultiņām norādes: ja jūs no Cibas, tad, lūdzu, ejiet kabinetā pa labi. Pārējie - pa kreisi. |
|
|
| |
[Jul. 31st, 2017|03:45 pm] |
|
Tagad sāku domāt, vai aizvakarvakars vispār eksistēja, vai es to tikai izdomāju. Skudru kodumi no sēdēšanas zālē it kā ir, bet maz kur es tādus varēju sadabūt. Šādi tādi suvenīri arī palikuši, bet varbūt arī tie man tikai rādās. |
|
|
| :) |
[Jul. 31st, 2017|07:21 pm] |
Es: Es esmu traka.
Citi: Eu, bet tu tak esi traka. |
|
|
| |
[Jul. 31st, 2017|08:48 pm] |
|
Jā, tātad, esmu ieskicējusi mehāniku. Diezgan garlaicīgi. Un bieži ļoti, ļoti nogurdinoši. Bet tas saturs, tie tripi! Reizēm aiziet baigie stāsti, nu, tā kā advenčeri un detektīvi; reizēm baigais sci-fi - fraktāļi, spoguļi, gaismēnas. Un šie stāsti un tripi ir tas, kāpēc man negribētos pavisam to padarīšanu izsvēpēt no galvas. Man tos gribas pastāstīt - kaut kā izpaust. Nevis izārstēt. |
|
|
| |
[Jul. 31st, 2017|10:34 pm] |
"Bezgalīgajā stāstā" (gramatā, ne filmā) bija moments, kur Bastians lasīja, kā Atrejs ieskatās spoguļdurvīs, kur ieraudzīja savu spoguļattēlu: lasošu Bastianu ar visiem pieputējušajiem skolas bēniņiem ar visiem izbāzeņiem fonā. Viņi abi viens otru ieraudzīja un pagalam sašokējās - kā mazs kaķītis, mazs zaķītis uz ceļa satikās un brīnījās.
Tā tas bija. |
|
|