| |
[Jul. 14th, 2017|12:21 am] |
Yannel, vai tiešām čību vajadzēja pieliet ar grīdūdeni?
Citādi - izgudroju formālus (ok, neformālus) iemeslus, lai vakaros izbraukātos krustu šķērsu ar ričuku pa tumšām Pārdaugavas ieliņām. Vai tas būtu kāds īpaši labi apslēpts un rafinēts veids, kā meklēt iespēju iekulties nepatikšanās? Jo pagaidām es tikai iekuļos patikšanās. Dažnedažādās. Katru dienu/vakaru/nakti/un vēl arī rītu. |
|
|
| |
[Jul. 14th, 2017|12:58 pm] |
|
Bet Imantā, piemēram, ir pļavas, ko asmens mūžā nav skāris. Deviņstāveņu pagalmos. Izej no poģika, neuzmanīgi liec soli un pa taisno ieperies nātru pudurī tā līdz padusēm. Un balandās, un pat margrietiņās. |
|
|
| |
[Jul. 14th, 2017|01:02 pm] |
Manā salīdzinoši (jo gaumīgi) it kā mazskartajā burvju rajonā gan visu laiku smaržo pēc svaigi pļautas zāles.
Un dūdo baloži. Laikam taču baloži. Redzējusi es nevienu pašu neesmu. Bet dūdo kā uz pastardienu. Psihopāti. |
|
|
| |
[Jul. 14th, 2017|09:35 pm] |
|
Kad piektdienas vakarā ciuvēks kā laimīks susuriņš relaksēti izklaidējas ar darbu, jo darbs šķiet vēl aizraujošāks par visādām citādām izklaidēm. Vai tāpēc mēs tevi, Yannel, iemetām boot campā, prasa gari. Neko nezinu, gari, raustu plecus (c) utt. |
|
|