| |
[Jun. 28th, 2017|12:56 am] |
Tu, cilvēks, gadu peries pa kaut kādiem neaprakstāmiem pasaku biezokņiem un slīkšņām, bet tad - plakš! pēkšņi pamosties viss tāds mundrs un diezgan normāls, un to gadu tā arī atceries - mazliet neskaidri - kā murgu - to, kas piemeklē miegā. Un, viegli paraustot plecus, pabrīnies: A kas tur ko baidīties? Kāpēc man no tā bija tik slikti: paralīze, near death experience, katatonija, paranoja, stokholmas sindroms, neprāts un tamlīdzīgi dzīvesprieki?
Un tamborē savu sedziņu tālāk. |
|
|