| |
[Nov. 7th, 2016|02:58 am] |
|
Nāveslīnijām nepielūdzami rāpojot arvien tuvāk, aizvien uzstājīgāka kļūst nepārvaramā tieksme nelietderīgi pavadīt laiku. Šoreiz konkursā uzvarēja drusku pablandīšanās pa vecām bildēm, pašņukstēšana un ieklakšķināšana nejauši izvēlētos personīgās cibas arhīva ierakstos. Tādā vīzē nejauši uzkūlos šim raudu gabalam. Tagad raudu un raudu bez apstājas, un nevaru vien rimties, asaras birst un līst, un gāžas straumēm. Kā lai tālāk dzīvo, es prasu?! Kā?!?!?!
|
|
|
| Miru Mir |
[Nov. 7th, 2016|06:28 pm] |
Domāju, ka mēs visi varētu atkal priecīgi urkšķēt un vārtīties pa to pašu silto Cibas dubļu vannīti, ik pa laikam cits citam draudzīgi uzšļakstinot pa dziedinošo dubļu šaltij, tāpat, kā to esam darījuši pēdējos padsmit gadus, un izmest visus nejēdzīgos pārpratumus pāri vannītes malai. Kā jums šķiet, mēs visi varētu atkal žiķ družno* un saglabājot/atgriežoties pie rīllaifa robežu un privātuma respektēšanas? Mēs nevarētu šeit atkal būt tikai cibiņi?
*kurš teica, ka padomju savienībā nebija geju? Paskatieties uz Runci Leopoldu: kur vēl neslēptāk un ārāk no skapja. Tiesa, normālie mužiki peļuki viņu bišķi sorķīrā pamočī, bet beigās visi dzīvo družno. Pilnīgs oftopiks, nekādi nesaistīts ar dubļu vannīti. |
|
|