| |
[Oct. 19th, 2016|11:33 pm] |
|
Tie, kas mani pazīst irlā, un, iespējams, arī mani pastāvīgie abonenti jau zina, cik ļoti es mīlu kaķus. Laikam tādēļ esmu tāds kaķu magnēts. Reiz ap mūsu māju sāka vazāties viens ielas kaķis. Toļi peles un prusakus medīja, toļi apkārtne patika, vai māja mūsu hvz. Bet nu sāka vārdsakot piestaigāt. Jums vajadzētu redzēt to nabaga kaķadvēseli. Kaut ko tik nožēlojamu un neglītu es savu mūžu nebiju redzējusi. Viss tāds kraupains, izplūkātā kažoka paliekas nenosakāmas krāsas un raksta, pats pilns ar blusām un gan jau ka visādiem parazītiem un visām iespējamām lipīgajām ādas slimībām. Drausmas! Mana sirds žēlumā sažņaudzās ikreiz, kad to nabaga plušķi ieraudzīju. Nabaga mazā dvēselīte! Man viņa bija tik ļoti žēl, ka ikreiz, kad tīrīju ledusskapi, kaut ko no ārā metamā allaž atlicināju nabaga dzīves pabērniņam, un ieliku bļodiņā aiz durvīm. Saprotu, ka nav jau nekas ultra - neesam jau nekādi baigie plātīgie mecenāti - bet gan jau labāks nekā tas, ko šis sagramstīja, pa miskastēm ložņādams, bija. Katrā gadījumā to kaķa izstrādājumu pie bļodiņas manīju. Pie sevis ņemt mēs viņu gan negrasījāmies - sazin, ar kādām, pa savām miskastēm savazātām, slimībām vēl mūs aplaidīs, turklāt mums pašiem jau bija smuka, mīļa kaķenīte. Bet nu izpalīdzēt un pabarot to nāves parādnieciņu nebija žēl. Pilnīgi gara acīm jau redzēju, kā viņš teju, teju jau izlaiž dvēseli bez mūsu ēdiena atlieciņām, lai gan vīrs apgalvoja, ka šams redzēts visnotaļ vingri kāpaļājot pa tuvējiem kokiem un trenkājot ielas faunas pārstāvjus. Bet nu ko viņš saprot - viņam taču nav IN-TU-Ī-CI-JAS! Bet ziniet, kā ir: aiz dāsnas sirds iedod velnam mazo pirkstiņu, a šis tev visu ledusskapi izrīs. Un tā nu tas kraupainas blusumaiss viendien ziņkārīgi iebāza pa durvju spraugu savu ielas kaujās saskrāpēto snuķi, un laikam tak cierēja taisni uz manu smalko paklāju! Tad gan es tam bomždzimtenim kkkā spēru pa šņukuru - tas tenteru tenteriem vien aizlidoja. Nu, nekas, gan jau ne pie tā vien, pa miskastēm dzīvodams, pieradis. Turklāt klusītēm atzīšos: sajūta bija grēcīgi salda. Kaut kādam iemeslam taču ir jābūt, ka atrodas izdzimteņi, kas jūtubē liek video, kur paši spīdzina dzīvniekus. Tagad man šķita, ka par mazu kripatiņu esmu pietuvojusies viņu saprašanai. Bet tad es nodomāju: a ja nu kāds būs ieraudzījis, ka speru kaķim, un VISU PĀRPRATIS?! Un palaidīs baumas, ka es - izslavēta dzīvnieku tiesību aizstāve - pati cietsirdīgi izturos pret dzīvniekiem? Vai kāds man ticēs, ka atdevu viņam pēdējās atliekas no sava ledusskapja?! Vai kāds man ticēs, ka tam ziņkārīgajam lopam bija nodoms savas netīrās ķetnas likt uz mana smalkā paklāja!? Protams, ka neticēs! Nolies mani ar dubļiem, jā, to viņi darīs! Jo cilvēki ir tik ļauni... Mudīgi gāju iekšā feisbukā un sašēroju veselu kaudzi ar dažādiem postiem, kas atmasko cilvēces neglīto seju un atklāj mūsu mazo brāļu ciešanu pilno dzīvi dažādā griezumā. Vienā postā daži bija pat atļāvušies pajokot par vardarbību pret kaķīšiem. Pret KAĶĪŠĪEM, IEDOMĀJATIES?! Es viņus, protams, momentā noliku pie vietas. Tā nokaunināju! Ā, un to kraupaino kaķi es taču pēc tam vēl, par spīti tam, ka viņš atļāvās savu seborejas izvagoto ķepu pārlikt pār mana nama slieksni, aizvien turpināju barot! Pēc visa, ko viņš man nodarīja; pēc visa, ko viņš man izrija! Pēc kāda laika samanīju, ka kaut kur kaut kas smako. Izrādījās - atliekas no ledusskapja jau krietnu laiku bija stāvējušas bļodiņā neaiztiktas. Domāju - laikam tomēr beidzot būs nosprādzis nabaga plušķis, lai dievs mielo viņa dvēseli. Bet vēlāk manīju šo pie miskastēm. Nu ja, tā jau ar tiem bomžiem ir. Baro miskastnieku cik gribi, vienalga uz miskastēm glūnēs. Nē, nu, ļoti labi, ka vairs nevazājas ap mūsu māju. Bet mazliet tā kā rūgtums sirdī, tā kā godam kantes rīvē. Pareizi tautas garamantas teic: Nepateicība patiesi IR pasaules alga. Aizgāja atpakaļ uz savām miskastēm, pat ne paldies nenomurrājis. Taču viens pustraks ielas kaķis ar acīmredzami nelaimīgu kaķēnību mani nenovirzīs no kaķu aizstāvības ceļa. Es turpināšu cīnīties par kaķu tiesībām, un es turpināšu kaunināt tos, kas atļausies pajokot par grūtdienīšiem! |
|
|