|
[Sep. 1st, 2013|10:17 am] |
Žēl, ka es savu suni nenosaucu par Hrjušu. Bet vai tad es varēju zināt, ka tad, kad tas dzīvnieks izaugs, viņš rukšķēs un urkšķēs kā tāds smeceris. Un vēl gārgs - un kā vēl gārgs. Kad Rausis gārdz, viņš saka ko svarīgu. Dažreiz pat runu. Gārgšanu parasti pavada ļoti izteiksmīgs acu skats, kā arī daiļrunīga mīmika un kustības. Lielākoties gārgšanu pavadošā acu un ķermeņa valoda ir mīļa un draudzīga, citkārt draudzīgi pārmetoša. Bet ej nu sazin ko viņš tādu varen advancētu norunā līdz ar draudzīgo iznešanos. Varbūt rupji lamājas. Savukārt rukšķēšana un urkšķēšana tiek izpildīta ošņājoties. Un purns viņam arī rozā - kā sivēnam. |
|
|
|
[Sep. 1st, 2013|11:46 pm] |
Vīrs jūtubē skatās viena specifiska darbiņa tutoriāļus. Sieva norunā patētisku odu internetiem un jūtubēm, ar kā palīdzību mūsdienās cilvēks ātri un viegli var iemācīties jebko - izšūt, adīt, tamborēt, viskauko gatavot un pagatavot, apmācīt mājdzīvniekus un bērnus, uzlauzt dzīvokļus un informācijas sistēmas, un vēl miljons praktiski noderīgu un nenoderīgu lietu. Vakar jūtubē tika lūrēts, kā izveidot dāvanas iesaiņojumam bantes pušķi, šodien - kā līmēt stiklašķiedras kārtas automāšīnu apdarē. Taču līdz ko es noslēdzu savu dziedājumu, īsā video kursa autors sacīja šādus - šoreiz nekautrēšos lietot nobružāto un vietā un nevietā valkāto vārdu - episkus vārdus: "If you don't know what ... is, google it." |
|
|