Saspēra velns to zaļo krūzi - July 3rd, 2013 [entries|archive|friends|userinfo]
Hlorēts ūdens

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

July 3rd, 2013

Balzaka vecuma sieviešu skaistum(ne)kopšanas noslēpumi [Jul. 3rd, 2013|10:18 am]
Sarunājas trīs družkas:

1.: Es matus vispār neķemmēju.
2.: Es arī nekad neķemmēju.
3.: Es arī ne!
1.: Man tie mati tik taisni, ka nav ko tur ķemmēt.
2.: Bet man tie mati tik īsi, ka nav ko ķemmēt.
3.: A man tie mati tik plāni, ka nav ko ķemmēt.
link5 registered|register

Kultūršoks [Jul. 3rd, 2013|08:34 pm]
Šodien tiku manāmi pārsteigta, kad izrādījās, ka deviņus gadus pēc Latvijas Republikas pilntiesīgas atgriešanās Veceiropas civilizētajā un humānajā klēpī un 22 gadus pēc pilnbriedušas izsprāgšanas no padomju, atvainojos, atejas, jaunākais (protams, ne gados) medicīniskais personāls pat galvaspilsētas vienā no resnākajām slimnīcām nav pazīstams ar tādu konceptu kā komunikācija normālā balsī - repektīvi, bez dusmīgas bļaušanas, nemaz nerunājot par elementāru pieklājību, un kur nu vēl sapratni, iejūtību un laipnību.

Kad sekoju mātei, kuru pēc operācijas veda uz palātu, sanitāre(? iespējams, nodaļas namamāte) man uzbļāva: "Nenāciet!", pēc kā es mazliet samazināju tempu, taču turpināju sekot kā kucēntiņš, kādēļ man vēlreiz uzbrēca: "Nenāciet!!!", uz ko es savukārt izmisīgi ieblējos: "Bet tā ir mana MAMMA!", un tad sekoja, iespējams, vissmieklīgākā frāze, kādu man jebkad ir nācies dzirdēt:

"Nu un, ka mamma!?"


Mirkli vēlāk mammai bija nelabi, un man vajadzēja iet meklēt un ar pastieptu rociņu pazemīgi lūgt šālīti, ko man kā kraupainam sunim dusmīgi atmeta, bet vēl pēc brīža, kad gāju ko lūgt, namamāte atcirta, ka viņa tagad ir aizņemta - runājot -, un kaismīgi ar kādu citu aprūpes darbinieci apsprieda akūto nepieciešamību beidzot taču atgriezties pie padomiskajām saknēm un ieviest aizliegumu tuviniekiem atrasties operēto pacientu tuvumā (jo 'mēs paši zinām, kas jādara (šālīti, lūdzu, lūdzu?)' un 'nu un, ka māsiņa teica - māsām gar mums nav nekādas daļas'). Kamēr citur pat vissmalkākajās klīnikās ar viskvalitatīvāko aprūpi tuvinieki tieši tiek aicināti būt klāt saviem vājniekiem, lai būtu garantija, ka tiešām, tiešām nekas netiks palaists garām un viss tiks pareizi saprasts.

Protams, es nevēlos vispārināt - aprūpes personāla vidū netrūkst laipnu un iejūtīgu darbinieku. Un tomēr: es saprotu, ka "visi (mediķi) aizbraukuši un Latviju-bārenīti vienu pašu pametuši", bet varbūt tomēr ir kāda mazītiņa iespēja uzreiz tā neņemt un par medicīnas aprūpes darbiniekiem pārkvalificēt rūdītākās kolhoza lopkautuves vai, iespējams, atskurbtuves talantīgākās darbinieces.
link14 registered|register

navigation
[ viewing | July 3rd, 2013 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]