| |
[Mar. 5th, 2013|03:13 pm] |
|
Ikreiz, kad man "pēc vārda jāmeklē kabatā", es krītu panikā un zibensdepresijā. Jā, es it kā zinu, ka vārda meklēšana kabatā nav tikai klaidā un svešvalodā dzīvojošo prerogatīva - pēkšņi apklust/pārstāt drukāt un apjukumā drudžaini meklēt vai, diespas, tulkot īsto vārdu, kurš turpat mēles galā vien ir, var arī tēvzemē. Taču dīvainā kārtā tas nemierina. |
|
|
| Kseno |
[Mar. 5th, 2013|06:26 pm] |
Suni mēs (nu, labi - es) ieviesām (nu, labi - paturējām vienu kucēnu) tādēļ, lai man būtu, kas mani vakaros izstaidzina - lai tas nav jādara manam mīļotajam rūķim, kam kājeles divreiz īsākas par manējām; vēl es savā naivumā biju iedomājusies, ka bezgaldraudzīgie garāmgājēji/braucēji liks mani mierā, ja man blakus būs pusteļa izmēra suns. Lika drusku pagaidīt. Suns izrādījās tikai vēl viens papildus iemesls uzsākt draudzīgu sarunu draudzīgi izkliegt manā virzienā ..ēē.. labvēlības apliecinājumus. Kaitina jau šausmīgi, taču es apzinos, ka bļāvējiem vismaz motivācija ir labvēlīga, un viņi maun kā nu māk. Atšķirībā no ar skatienu pie sienas pienaglotājiem dzimtenē, bet par to ne vārda vairs - mēs visi taču zinām, ka Latvijā dzīvo visdraudzīgākie, visatvērtākie, vislabvēlīgākie ļaudis pasaulē. |
|
|
| |
[Mar. 5th, 2013|07:37 pm] |
Ne sunīša kājām spert,
Ne guntiņas pagalītes
jeb kā ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lennay, iespējams, saiet sviestā:
Vakar sarāju vīru par to, kādā tonī viņš runā ar robotu. |
|
|