| |
[Oct. 14th, 2012|12:11 am] |
|
Es zinu! Patiesais (un mūžam rūpīgi slēptais) iemesls, kāpēc cilvēki izvēlas kļūt par veģetāriešiem, ir tas, ka reizi par visām reizēm piegriežas tās riebīgās gaļas šķiedriņas, kas iesprūst zobu starpās un nav ārā dabūjamas nedz lūdzamas, nedz sitamas. |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2012|12:47 am] |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kolibrs mani lēnām sāk pārliecināt, ka kazas ir vēl krutāki sapņu mājlopi par trušiem, kas šobrīd gozējas uz sapņu mājlopu pjedestāla augstākā pakāpiena - tup tādi caurcauri aizdomīgi, lūr, kustina ūsas un kaut ko baigi PERINA. Bet kaza vispār šķiet kudi inčīgāks kopdzīves partneris nekā pieci dažādu raksturu vairāk vai mazāk aprēķināmi kaķi. Hmm. Jāpadomā. Jāpadomā. |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2012|02:50 am] |
Smaidīgu, kankaros tērptu tumsnēju bērneļu ar plakaniem deguniem un nošmulētām mutītēm attēlus katrs pēc vajadzības un patikšanas it viegli var sagūglēt pats - tam nav nepieciešami eksotiskās zemēs dzīvojoši tautieši, lai gan figurālo tumsnējo nošmulēto bērneļu apraksti ir vienīgais attaisnojums ārvalstīs mītošu tautiešu eksistencei cibā: dajoš nošmulētos bērneļus, bet visādi citādi turi muti, trakā ārzemju klukste. Vai cik garšīgas kotletes prikolīga ekzoķika, dod vēl! Atvēri muti par kaut ko citu? Davai ej atpakaļ pie savas plīts, cep savas ļoti garšīgās -paldies-lūdzu-paldies- kotletes un turi muti.
Kad ieraudzīju, ka visnotaļ jaukie cibas džentelmeņi pēkšņi sametas kopā barā un bara bravūrā vienojas kopīgā dziesmā nodirst ilggadīgās draudzīgā kolektīva biedrenes, mani, jā, pārņēma pavisam personīga un pavisam konkrēta panika, ka tajā pašā barā varētu tikt nodirsts mans personiskais rumpis un/vai tā atsevišķas detaļas (jo zināmajā džentelmeņu klubā ir persona, kas to kompetenti un efektīgi ir spējīga paveikt) - tā man pierē uz mūžu mūžiem tika iededzināta psihās klukstes zīme un teju ikvienam džentelmenim skaitījās goda lieta uzdirst tai klukstei, dažiem tā skaitās goda lieta vēl aizvien un acīmredzot turpinās skaitīties, līdz es no cibas neaizvākšos pavisam. Bet uzturēšanās sabiedrībā, kurā mani uzskata par stulbu un/vai neiederīgu/derīgu tikai un vienīgi eksotisku kotlešu cepšanai, un pie katras izdevības to arī iebāž purnā, man nav darbs, par kuru labi maksā un tāpēc jāpiecieš.
Uzdirsēji, mīļie, jaukie cibas uzdirsēji. Viņi dalās divās grupās. Vieni ir tie, kas paši raksta inčīgus žurčus, un laikam viņiem šķiet, ka tādējādi viņiem ir gan indulgence, gan svēts pienākums sabiedrības labā uzdirst alternatīvi apdāvinātajiem. Stiprie, drosmīgie, spēcīgie, kompetentie, varenie cibas meža sanitāri. Otri ir tie, kuru domas lidojums un rakstītprasme aprobežojas ar tikai un vienīgi apdiršanu. "Kāds tas/tā/tie ir idiots/-e/-i !" - tas ir viss viņu kreatīvs, viss viņu kontents gan savos žurčos, gan komentāros pie citiem. Par uzmanības pievēršanu otrajiem ikvienam būtu jākaunas (bet vai ir vēl palicis pāri kas tāds, par ko man nebūtu jākaunas?), bet pirmie - pirmie ir tie, kas mani autoritatīvi pārliecina: jā, tiešām esmu stulba psiha klukste; jā, tiešām cibas Veiksmīgo, Kompetento un Dzīvē Daudz Sasniegušo Inteliģentu ložā neiederos nekā savādāk kā tikai gardu (un arī gaumes jautājums) eksotisku kotlešu cepēja; jā, jums ir pilnīga taisnība, ō viedie cibas meža sanitāri.
Kungi, lieciet sev pirkstu pie deniņiem un skaļi un izteiksmīgi to pagroziet; labi audzinātās dāmas, aizspiediet sev degunu un novērsieties: Atā. |
|
|