| |
[Jan. 5th, 2012|01:57 pm] |
Es tātad dzīvoju dievīgā mīlas zemē, kur nepastāv dzimumu robežas un lomas. Vismaz "mūsu" izpratnē. Kur tēvi auklējas ar bērniem ne mazāk kā mātes, kur vientuļais tēvs nav nekas dīvains, kur vīrieši masveidā taisa ēst nevis ir talantīgi feinšmekeri uz ķēkšu armijas fona. Zemē, kur cilvēku attiecības ir fiziski ļoti ciešas, kur seksualitāte rullē pāri visam. Kur liela tiesa vīriešu uz skaitli trīs flipo no mačo uz bi, no bi uz klīrīgu homo un atpakaļ. Kur rozā ir viena no populārakajām krāsām vīriešu garderobē un kur čomi-ģimenes tēvi staigā apskāvušies, sadevušies rokās, plikšķina viens otram pa dibeniem, pa dibeniem viens otram plikšķina pat attāli paziņas. Noteikti daudz biežāk nekā paspiež rokas (come to think of it - vai viņi vispār šeit pazīst tādu lietu kā rokasspiediens? kasu pauri, jāpavēro).
Jau sen taisījos rakstīt garo traktātu par (šejienes?) gejiem, bet noīsināšu garo penteri tikai uz retorisku, mēmu fināla aicinājumu: mīļie geji, sievietes nesastāv tikai un vienīgi no klīrības un estrogēna! Jūsu centieni būt par sievieti ir kā dzert eļļu, kurā cepti kartupeļi frī, ar nolūku ēst kartupeļus frī. Mīļie geji, vai jūs, lūdzami, nevarētu būt geji tā vietā, lai ķēmotos pakaļ sievietēm un vilktu no viņām ārā to, ko jūs uzskatāt par sievišķības esenci.
Rīllaifā konkrētajās situācijās, kad jau atkal kārtējo reizi kāds apvaino sievišķību ar kaut kādu vājprātu, kas viņu izpratnē ir eleganta klīrība, es savu mēmo lūgumu izsaku tiešām mēmi - ar to, ko internetos pazīst kā smailiju "roll eyes". Viņiem par godu jāsaka, ka tik daudz estrogēna viņiem pietiek, lai manu pazemīgo (not) lūgumu saprastu un vismaz attiecībā pret mani ievērotu, un kā mīļiņkie uz brīdi kļūtu par normāliem gejiem nevis sievietes karikatūrām.
Eu, es tikko sev izdomāju tituli: Gay Whisperer. Ha! |
|
|
| Dzīvesprieks |
[Jan. 5th, 2012|07:57 pm] |
|
Filipīniešu jaunā dizaina nadaszīmītes ir tik košās elektro krāsās, ka grūti tās uztvert kā naudu. Kā kaut ko nopietnu. Drīzāk kā Hubba Bubba faņķikus. |
|
|