| |
[Dec. 9th, 2011|07:05 pm] |
Vēl drusku pabūšu trakā vecene un pamuldēšu par suņiem, karmām un iepriekšējām dzīvēm, hā.
Kas tas ir ar suņiem un cilvēku gultām!? Cilvēka gulta sunim nav vienkārši ērta guļvieta. Cilvēka gulta sunim simbolizē aizliegto cilvēkdzīves paradīzi, no kuras suns ir izdzīts. Un ielavīties un pa kluso riktīgi izlaisties cilvēka gultā sunim nozīmē nozagt gabaliņu šīs paradīzes - nevis vienkārši ērti izlaisties un pafantazēt, ka ir barvedis. Tā Rausis ik rītu, kad "māsa" aizgājusi uz skolu, ierāpjas viņas kušetē, un nevis vienkārši tur guļ, bet guļ kā cilvēks - galva uz spilvena, pats uz muguras, priekšķepas atmetis uz spilvena, un tā neizmērojamā, velnišķīgā labsajūta suņa sejā! Līdz sajūt, ka pieķerts - tad gan, ausis bailīgi pieglaudis, mudīgi jož slēpties. Tieši tāpat rīkojās cēlā kollijmadāma Randa - pa kluso lavījās vecāku gultā, un tur nu tāāā izlaidās, nu tāāāda Visuma karaliene - un tāpat sakaunējusies un nobijusies dieba slēpties, kad tika pieķerta. |
|
|