| |
[Jul. 12th, 2011|10:35 am] |
|
Vakar vīrs mani viedi piedzirdīja (lika svētu mieru un tikai ik pa laikam diskrēti pienesa pudelītes, skaužiet mani, freidlistes kungi, muahaha), un šodien beidzot, par spīti galvassāpēm, pasaule rādās gaišākās krāsās. Toties bezpalīdzīgs putns manī atver neiepazītas disciplīnas potences - ij naktī uz aptekāšanas momentu atskurbina, ij no rīta against all odds esmu augšā spirgta kā cīrulītis, lai aptekātu vājnieku. Piedzeršanās patiešām bija svētīga, černuhas nav, un esmu apņēmusies kā klints stāvēt pretī kārdinājumam ļauties ietekmēties no vājnieka mirstošā gulbīša tēlojumiem. Skaic, labi nav, bet bezcerīgi arī nav, un lai putns cīnās un kuļās, manipulātors mazais, - citādāk pats sev otra putna taisnīgās dusmas un greizsirdību iemanipulēs (jau sen ir iemanipulējis gan). |
|
|