| |
[May. 16th, 2010|02:25 pm] |
Šejienes jauniešiem šobrīd ir aktuāla džedžemonisma kustība. Tas ir (tagad sekos neveikls definēšanas mēģinājums) valodu kropļojošs rakstības veids, kurā vārdos lielie teikuma sākuma burti mijas ar mazajiem, turklāt vārdos tiek iestarpināti lieki burti (piemēram, "h" u.c.), kā arī burts "o" aizstāts ar "0" un reizumis izmantoti citi atavismi no senaizmirstās "lītspīč" rakstības. Vienlaikus aktīva ir arīdzan džedžemonisma pretkustība jeb antidžedžemonisma kustība, saukta "jejebusters". Džedžebasteri pieturas pie konservatīvām vērtībām un konsekventi izmanto aprobēto "txt tlk" rakstību.
Atruna: Uzsvērti aizmirstu pati savu pusaudžgadu (daži elementi saglabājās līdz pat gandrīz 30 gadu vecumam) džedžemonismu ar "x" "ks" vietā, lielo burtu nelietošanu teikuma sākumā un īpašvārdos utt. Nabaga mīļā latviešu valodas un litertūras skolotāja Kohva, kas visādi citādi mani dikti augstu vērtēja, bet vienreiz ielika man treknu sarkanu vieninieku par visādi citādi gramatiski un saturiski lielisku eseju vai kādu nu tur rakstu darbu. Par džedžemonismu (vismaz tur, kur tas nepiederas). Es viņas vietā vispār nekad sev ieskaitāmu atzīmi nebūtu likusi (atzīmi nost par katru džedžemonismu jebkurā rakstu darbā), bet tādēļ jau viņa laikam ir vieda skolotāja, nevis nīgra rūcene kā es - saprot, ka džedžemonisms lielākoties ir pārejoša augšanas grūtību izpausme, par kuru pārlieku cepties laikam ir muļķīgi. No otras puses, nabaga skolotājiem tak viss darba mūžs jāpavada vienos džedžemonismos - katru gadu jauni džedžemoni ar jaunām džedžemonisma modifikācijām, bet vienmēr mūžīgs džedžemonisms. |
|
|