| Laimīgā Nācija |
[Sep. 27th, 2009|09:58 pm] |
Saskaņā ar ņekiju pētījumu, filipīnieši ir ceturtā subjektīvi (pēc pašvērtējumaa) laimīgākā nācija pasaulē.
Bija mums te nupat Mega Pizģec pa visu Metro Manilu. Ar Mega Pizģeca stindzinoši baismo un slapjo aspektu aprakstiem un attēliem gan jau ka varat iepazīties visādos ziņu portālos un to interaktīvajos pagarinājumos/atvasinājumos, es savukārt pievērsīšos Mega Pizģecam Ceturtās Laimīgākas Nācijas diskursā (vai Ceturtajai Laimīgākajai Nācijai Mega Pizģeca diskursā, who is that god person anyway (c) a kas vispār ir diskurss?)
Nu lūk, tātad lietus gāž un gāž, kā jau tas nereti gadās taipūņu sezonā (šoreiz čināram vārdā Ondoy - riktīgs vietējais puika ar vietējo vārdu, nav vis nekāds importa Žin Šau Ļai vai Marija Cecīlija. Tatad vakar ap diviem dienā, kad ūdens bodē jau bija sasniedzis nepieredzētus augstumus, es sāku jau bažīties, vai Vīra Kungam tā kā nevajadzētu atslēgt rubiļņiku, un, līdz ko es izpaudu sakrālas bažas, tās nekavējoties tika sadzirdētas no Meralko (vietējais Latvenergo, ne Latvijas Balzams - lai '-alko' jūs (pagaidām) nemaldina), un čik! - ja raudzītos no kosmosa, tad tur, kur vēl tikko mirgoja desmit miljonu aglomerāts, vairs nemirgoja nekas - ja nu vienīgi Titikakas (tuvāk patiesībai būtu Čurukakas) ezera ekvivalenta atspulgs neesošajā mēnesgaismā. Melnais caurums. Nu labi, es parspīleju - bija taču vēl diena. Samērā tumša (jo stipri apmākusies) diena, tomēr diena.. kurai drīz tomēr bija japienāk galam, kamēr lietavas un plūdi tikām pieņēmas spēkā.
Tagad par Ceturto Laimīgāko. Ko dara Pasaules Ceturtie Laimīgākie, kad ir iestājies pilnīgs pizģec, kurš tūlīt pāries līmenī Mega Pizģec, jo pulkstenis drīz sitīs seši un līdz ar to arī niecīgā saules gaisma tiks izrubīta, vairumā majokļu pirmie stāvi vai nu jau ir vai tuvāko stundu laikā būs pilnībā zem ūdens, savukārt pa ielām var pārvietoties teju vai tikai peldus vai ar peldlīdzekļiem? Izmisumā lauza rokas? Lamā valdību (bet ai kā vajadzētu, ibo viņu debilie pastāvīgie koruptīvie ielu un inženiertehnisko komunikāciju parbūves projekti, šķiet, ir apzināta kaitniecība ar vienu vienīgu nolūku: sapist visu, lai uz nākamajām vēlēšanām varētu solīt "beidzot savest visu kartībā un likvidēt plūdu problēmu" ar jauniem un vēl dārgākiem projektiem, kas visu sapiš vēl vairāk, lai uz nākamajām vēlēšanām varētu atkal solīt utt utjp)? Evakuējas (uz kurieni gan?)? Varbūt metas ceļos un skaita rožukroni, padevīgi uzticot savu likteni tā kunga rokās? Ha. Nekā nebija. Mega Pizģeca priekšnojautās Ceturtie Laimīgākie masveidā teciņus airējas uz tuvāko točku un masveidā iepērk šķiltavas ar minigasmiņām un šmigu. Daudz šmigas. Un pulksten sešos, kad iestājas mella tumsa un debess un zeme sajaukušās kopā vienā lielā slapjā putrā, sākas masveida dzīrošana, dzeršana un dziedāšana. Kad pienāk lūztamais laiks, tad jau visiem pofig, ka plūdi - bez mājokļa palikušie apakšējie kaimiņi atlūzt pie augšējiem kaimiņiem, un nākamajā (vai kurā nu tur - atkarībā no laikapstākļiem) dienā, kad pali noskrējušies, visi kopīgi smeļ ūdeni un mēž apakšējo kaimiņnu mitekļus. Stresot un izsamist tāpat nav vērts - tu, mazais cilvēk, neko citu nevari darīt kā vien gaidīt, ilgi gaidīt, pilnīgā tumsā un slapjumā gaidīt, un vai nu gaidot vari aizmirsties, dzert un dziedāt (ak dies, kāda bauda manai ausij bija masveida piedzērušos Ceturtās Laimīgākās Nācijas tēviņu maurošana - pārmaiņas pēc, o, lai slavēts dievs, Ondojs un Meralko, BEZ KARAOKES ELLES MAŠĪNAS!!!), vai arī bezjēdzīgi stresot, baiļoties un nodoties diskomfortam.
Bet pirms sešiem, kamēr vēl pieturējās gaismiņa, puikas peldējās, plunčājās un pat ņurkoja ielu sūdūdenī, jaunuļi koķeti apšļakstīja garām"ejošās"(grūti to par iešanu vai pat brišanu nosaukt) meitenes un vispār - es neredzēju nevienu stresainu un uztrauktu seju, nemaz nerunājot par bailēm un paniku.
Savukārt ap vienpadsmitiem vakarā ielu klusumā it visās malās vareja dzirdet dzīrotājus vemjam. Skaļi, izteiksmīgi (pie ezera vakarā esat bijuši, ziniet cik lieliski ūdens vada skaņu), tajā pašā ūdenī, pa kuru visi brien un plunčājas, un čurā (alternatīvu jau gan viņiem nebija ibo kanalizācija un tualetes un vispār telpas nonexistant, vai arī par tādiem sīkumiem te neviens nedomā - es gan padomāju - man tagad ir sava slepenā dārgumu lādīte, kuru es tagad nezinu kur un kā lai nobēdzina).
Un tad komunistiskā sestdienas talka nākamajā dienā, kur visi cits citam palīdz, un pļaujas laiks drazu vacējiem, savukārt vakar ātra peļņa tika apsviedīgiem ļautiņiem ar riktīgiem vai improvizētiem peldlīdzekļiem - pūšļiem no veikala vai no plastmasas pudelēm sameistarotiem. Ar tiem tad vai nu pa upjielām tika izvādata emerdžensī paika un suplais vai pārvadāti ļautiņi. Šodien savukārt varenās talkas laikā, pirms vēl tika pierubīta elektrība, pie vienas mājas redzējām garu cilvēku rindu. Spriedām - nez, varbūt tur dod partiku bez pajumtes palikušajiem vai ko tamlīdzīgu? Nē taču. Viens vecīts bija pierubījis dīzeļģeneratoru, un piedāvāja maksas mobilo telefonu uzladēšanas pakalpojumus. Nez, no kurienes cēlies tas jocīgais stereotips par filipīniešiem kā vājprātā mobilo telefonu atkarīgiem ļautiņiem...
Un beigu beigās - ar kādām ovācijām un sajūsmas ķērcieniem pa visu rajonu tika sveikta elektrības pierubīšana! Vīra kungs to salīdzināja ar ļaužu ekstātisko ālēšanos, kad tika nogāzts Markoss. Mēs pie savējās tikām tieši pirms tumsas iestašanās, un, kad pieslēgs internetu, tad dzīve beidzot ieies vecajās sliedēs. Pagaidām nepārtraukti bariem nāk izmisuši frendster'n'jahū-atkarīgie jaunieši un taujā pēc interneta, savukārt mūsu pastāvīgie puikas dežurēja pie bodes jau kopš kādiem divpadsmitiem, un tagad rambā DOTA, jo interterneta taču nav. Tagad pukstens ir 7:20 PM , interneta nav, visticamākais, līdz rītam kā minimums nebūs (šito rakstu noutpadā) -- (UPD: eka vēl šovakar pieslēdza), un laukā tiek pilnā sparā maurota karaoke. Vai vai vai dilaila. |
|
|