| |
[Nov. 10th, 2007|01:09 pm] |
Mārtiņš. Otrais tips. - Vientuļnieks un melanholiķis ar mākslinieciskām intresēm. Bieži vien viņam uzmācas pagurums, depresija, mokoša apziņa, ka naudasmaks nevar būt tik biezs, lai varētu lolot mīļotu cilvēku. (no mana mazā brālēna, arī Mārtiņa, profila oranžajā; esot arī Pirmais tips)
Sveiciens zosudienā visiem Mārtiņiem, Mārtiņiņiem, Mārčukiem un Mārčukiņiem! |
|
|
| Par atšķrīgo |
[Nov. 10th, 2007|03:34 pm] |
ir vairākas, citiem pašsaprotamas lietas, kuras es kā sieviete, un arī kā cilvēks nekad neesmu pat izmēģinājusi. viena no tādām lietām ir uzacu izraustīšana jeb, pareizāk sakot, koriģēšana. par to mazliet pašnosodoši un paškauninoši iedomājos ikreiz, kad spoguļa priekšā ar tam īpaši paredzētu zīmuli (mazliet cietāku kā acu kontūrzīmulis, ar kuru pirms tam zieķēju uzacis - tātad zināms progress tomēr ir) pārvelku savas blondās, nekad nekoriģētās uzacis. šādi pašnosodoši un paškauninoši pašdūrieni spoguļa priekšā parādījās pēc kādas ikdienišķas papļāpāšanas ar kādu paziņu-in-law, kas dalījās savā dziļajā riebumā pret neizraustītām uzacīm. riebums bijis tik milzīgs, ka neizraustīto uzacu dēļ nācies nomainīt visādi citādi lielisko zobārsti. un, to stāstot, skatās man tieši acīs, nē, manās neizraustītajās uzacīs, un es nevaru saprast, vai man tagad par savu ārkārtīgo nevīžību no kauna jālien zemē, bet pēc izlīšanas no zemes jādeso uz tuvāko bjūtī salōnu, vai nievīgi pie sevis jānodomā, ka šitai madāmītei Uzacu Jautājuma dēļ vajadzētu ne vien zobārsti, bet arī paziņas-in-law nomainīt.
lai nu kā, mēs patiešām vairs neesam paziņas-in-law. bet par Uzacu Jautājumu es aizvien bieži iedomājos. par to, kā tad man tajā brīdī būtu bijis Parezi domāt. Pareizi Vispārcilvēciski, Pareizi Toleranti, Pareizi Pieklājīgi, Pareizi Gan Sevi, Gan Atšķirīgo Cienoši. kura no mums ir frīks, kura ir pelnījusi nosodījumu, kura -līdzjūtību, kura - Eiropas Savienības subsidēto toleranci un integrāciju. un ka varbūt derētu tās uzacis tomēr izraustīt, jo sevi taču sievietei ir jākopj, kaut arī es savās uzacīs neko briesmīgu un šausmīgi nevīžīgu nesaskatu, bet varbūt tikai tāpēc nesaskatu, ka neaudzināta, neizglītota mežone esmu. |
|
|