| |
[Sep. 30th, 2007|02:43 pm] |
eu, bet tas 19-inčs nemaz manā redzeslaukā nesalien. pa gabalu gan kūlīgi izskatās, bet rakstot malējā labā ekrāna ceturtdaļa paliek nekontrolēta. Flatron ibio. nu dies ar to ceturtdaļu.
tagad domāju, ko no tā visa septiņās nedēļās sadomātā un pat pukstos sadalītā/saformētā blāķa lai tagad iekrauj no galvas kompī un cibā. ar ko lai sāk. kamēr līst lietus un negribas uz veici lietū iet. bet lietus dažādā intensitātē līst praktiski visu laiku, arī kad spīd saule. silts, silts. es pat nesaprotu, kāpēc man negribas pa lietu iet - silts lietus taču ir baigi forši. un laiks Manilā ir vienkšrši fan-tas-tisks. tāds, ka pat var iztikt bez ventilatora. vienīgi gaisa pagaidām vēl trūkst, un ir dūmaka. iespējams, klimata/laikapstākļu dūmaka; iespējams, smoga; iespējams - abi kopā. lidmašīnā sēdēju pie loga (vīī vīī vīī nu tad beidzot man paveicās!), un to dūmaku no augšas redzēju - kā sintētiska plāna, tomēr necaurspīdīga auduma plīvurs. un absolūto bardaku, kur haotisks būdeļu birums mijas ar debesskrāpjiem. savukārt Amsterdama no augšas izskatās kā pilsēta robotiem. taisnie grāvji un dambji, un kanāli, un ceļi, un viss sadalīts taisnstūros. vēl es redzēju otru skaistāko saullēktu mūžā. faktiski ar pirmo skaistāko tas nekonkurē, jo kā gan var konkurēt Jāņu rīta saullēkts, sagaidīts jūras krastā Miķeļtornī, ar saullēktu, vērotu augstu virs mākoņiem. šaušalīgi satriecoši asinssarkana debess josla, virs tās drusku dzeltens un virs tā drusku zaļš, un visa pārējā debess - melna nakts. un spožas spožas zvaigznes. arī, kad austrumos jau gaisma bija varen saaususi, rietumos un augšā mirdzēja spožas jo spožas zvaigznes. tiesa, tā kā lidoju no austrumiem uz rietumiem, dabūju stīvu kaklu, mēģinot sagriezt galvu teju par 180 grādiem, un pašu lēcēju tā arī neredzēju. savukārt saullēkts, lidojot no Amsterdamas uz Manilu, pievīla. varbūt arī tāpēc, ka ilgstoša miega trūkuma rezultātā jutekļi jau bija atsaldējušies. gribēju arī salūkot kalnus (sanāk lidot pāri gan Urāliem, gan Kaukāzam, gan Gimalajiešiem), diemžēl bija nakts un neko nevarēja salūkot. tikai Urālus krēslā drusku pamanījos apjaust, bet arī tikai tāpēc, ka GPS karte pateica priekšā. starp citu, Latvijai arī sanāk lidot pāri. turpceļā pārlidoju Latviju visā platumā jau sešos pēcpusdienā, lai gan oficiāli ierados ap pusnakti, savukārt atpakaļceļā patirinājos virs Kolkas raga. nez kādēļ no Amsterdamas uz Manilu jālido vispirms uz ziemeļiem? pa taisno būtu caur Tuvajiem Austrumiem. tur bīstami? Latvijai, starp citu, tādā vīzē, šķiet, tiek lidmašīnu izmešu piesārņojums blāķiem vien. katru dienu. tādu lidmašīnu un tādu reisu izmeši, ar kādiem Latvijai nav ne mazākā sakara. ar retiem izņēmumiem, kad, piemēram, tāda LV pilsone Blekte reizi gadā divkārt pārlido Latviju maršrutā Manila-Amsterdama-Rīga-Amsterdama-Manila.
nu lūk. kāda galvā jau sagatavota gabaliņa aplaudošanas vietā uzrakstījās kaut kas pavisam cits un nekas. cerēsim, ka dziļās domas kādreiz tomēr iekrausies cibā pirms format c. ja nē, tad labticēsim, ka tās runās kā citādi. bis dann.
PS ārprāts! uzrakstīju "bis dann" un nupat atcerējos, ka man bija briesmīgi jāraud pēc Mīlas Šturma! nez, kaut kur LV tv pārtraidīto serčiku anotācijas netā nevar izlasīt? kaut kādas tvdienas neta versijā vai kaut kā tā. |
|
|