| |
[Oct. 30th, 2006|10:47 pm] |
pagātne, tagadne, nākotne ir kā vienādas stikla kastītes, sakrautas viena uz otras. un es esmu tajās visās vienlaicīgi, kaut kāda viela, kas iepildīta tajās kastītēs. to saturs nesaskaras, nesajaucas, taču ir tas pats, un caurredzams no jebkuras kastītes citā, tikai tās stikla sieniņas..redzēt nevar, it kā to nebūtu, bet ir, un ui cik organiska stikla.
jocīga štukovina tā dzīve ir. |
|
|