| Par ezotērisko |
May. 29th, 2011|05:25 am |
|
Tātad, cik gadus es mitinos šai tropiskajā pakaļas caurumā? Četrarpus? Tad, lūk, visu šo daudzo gadu laikā man vēl ne reizi šeit nav izdevies piedzerties. Maķentiņ iereibt jā, bet ne reizi pat ne pietuvoties tam ezotēriskajam (es vīram šodien zobju sāpju sakarā pateicu vārdu ezoterik, un viņš nekad mūžā neko tamlīdzīgu nebija dzirdējis, bet man pārāk stipri sāpēja zobs, lai jautrība šajā sakarā sasniegtu savu potenciālu) gara un ķermeņa stāvoklim, ko mēs ezotēriski dēvējam par pāli. Pietiek man tikai druscīt iebāzt (fiziski) degunu LV teritorijā, lai tas drīzi vien taptu nodevīgi sārts, demonstrējot augšminēto gara un ķermeņa stāvokļa saniegšanu (nemaz nerunājot par draugu mājiņas Salacgrīvas apkaimē apciemošanu, neatkarīgi no dekādēm un šmekādēm, kur es VIENMĒR vemju, nav bijis mājiņas apmkelējuma reizes, kad es tur nebūtu vēmusi, talk about ezoteriks), bet šajā tropiskajā pakaļas caurumā - nekad, i ne tuvu. Maksimums, ko man šeit alkonautiski ir izdevies sasniegt, ir valšķīga ķiķināšana, nu, tā, kas Visiem Patīk, un pat tai ne vienmēr alko ir priekšnoteikums. Muļķīgumam - vēl jo mazāk. Bet kāpēc es ar šo atklāsmi nāku klajā tieši tagad, kad visi ir pārņemti ar ārkārtas politisko šovu, - tāpēc, ka man visu šo tropiskajā pakaļas caurumā pavadīto gadu laikā šobrīd visvairāk ir izdevies pietuvoties augšminētajam gara un ķermeņa stāvoklim - pateicoties draņķa zobam, kurš iekaisis gluži kā mājās (bet mājas ir where your honey is (mamma, ja kas, pa kluso pamanījās nelegāli atsūtīt Pepija honey by Vinnis)). Jā, zobi man šeit arī nekad nesāp un neiekaist - to tie dara tikai LV, un visi reizē, un pa riktīgo, un pa dārgo. Un piedzeros es arī tikai LV. Bet tagad, kas notiek tagad? Small world, small world notiek tagad, ezoterik. |
|