|
Mar. 22nd, 2011|03:58 pm |
"Zemestrīce" ir diezgan neprecīzs un maldinošs apzīmējums attiecīgajam..procesam (bet nevar jau prasīt no zemestrīces nemūžam nepieredzošas tautas un tās vārdizdomniekiem izgudrot notiekošo precīzi aprakstošu jēdzienu). Neesmu ģeologs - iespējams, kaut kas tur zemē iekšā trīc (kā slapjš kucēns), bet jēdziena izgudrotājam varbūt tomēr vispirms būtu pieklājies paviesoties kādā seismiski aktīvā zonā un piedzīvot..procesu. Un ieraudzīt un sajust, ka zemestrīces laikā nekas netrīc kā slapjš kucēns (ja nu vienīgi sirsniņa), bet gan ŠŪPOJAS un ZVĀROJAS. Par kuģiem jūrā vētras laikā taču neviens nesaka, ka viņi trīc, un par jūru arī nesaka, ka tā trīc, un pašu vētru arī par trīci (gaisatrīci vai ūdenstrīci) nesauc. Zemestrīces laikā sajūtas ir ļoti līdzīgas sajūtām, piemēram, uz prāmja vētras laikā. Nu, tur apkārt viss zvārojas, grīda šūpojas, kuņģa saturs arī, attiecīgi sametas nelabi ap dūšu, pārvietoties ir diezgan apgrūtinoši (kur nu vēl skriet), jo pamēģiniet, piemēram stabili un pārliecinoši defilēt pa laivu lielos viļņos, bet trīcēt točna nekas netrīc. Un pati zemestrīce jau arī, šķiet, ir tāds pazemes vējš, vētra, orkāns, taifūns vai kas nu tur atkarībā no stipruma.
Uzpūta mums vakar drusku pazemesvējš. Ļoti smieklīgi sanāca: tieši runājos skaipā ar vecākiem, vīrs viņiem pārliecinoši teica "ne-e earthquake Filipinas" (viņš ar maniem vecākiem cenšas runāt latviski, operējot ar tiem aptuveni 50 latviešu vārdiem, ko viņš prot), un dažas minūtes vēlāk jau auroja, lai skrienam ārā. Vēlāk, kad ienācām atpakaļ iekšā, vecāki neticēja un domāja, ka es muļķīgi jokoju. Bet par to trīci iedomājos, jo tētis prasīja, vai esot tāpat kā kad Rīgā, Palmās, vilciens brauc garām - skapji trīc un trauki šķind. Lūk, tā ir zemestrīce, tur tiešām trīc, bet ne jau īstā zemestrīcē.
Diez kas nav ar to pacifistisko ugunsgredzenu. Pavisam aptracis pūķis, šitik traks viņš paliekot ik pa simts gadiem. Nu jau pietiks viņam ņemties, tiš ej atpakaļ snauduļot. |
|