|
Jan. 28th, 2011|07:14 pm |
|
Kad nomirst slaveni mūziķi, es viņu piemiņu allaž godinu, cauru dienu dungojot viņu hītus (traukus mazgājot, dušā utt). Tā bija ar Maiklu Džksonu, tā bija ar Grodumu. Ar Freimanīti toties man gadījās abloms - gribu dungot, bet nekādi nespēju atsaukt atmiņā nevienu pašu viņa dziesmu, nevienu rindiņu, nevienu motīvu. Pat ne to slavenā vietējā seriāla dziesmu, kas taču bija tik lipīga - nekādi nevaru atcerēties pilnīgi neko no tās, pat ne eirovīzijas dziesmu ar reiniku un janu kei, ne kripatiņas. Tā vietā galvā sērīgi skan Prāta Vētras Neatgriešanās, kas taču pat nav par miršanu, ne jebkādā citā sakarā ar Freimanīti. Kā lai es tagad pieminu mūžībā aizgājušo leģendu ar kucēna acīm (tās gan es atceros), ko, a? Jūtubē špikeri meklēt kaut kā neērti, gribas tomēr skatīties acīs Izaicinājumam un tomēr atcerēties kādu meldiņu. |
|