|
Nov. 21st, 2010|02:53 pm |
Viens jaunietis ar animē spaikotajiem matiem un uz tiem otrādi uztupinātu beisboleni (man nav ne jausmas, kā viņa uz tiem spaikainajiem matiem turās) te sēž, ar vienu aci jūtubē lūr kaut kādu lokālo tēvē šovu un ar otru ar nagukniebi kniebj kāju pirkstu nagus. Man, protams, acis kā apakštases (bet sen tak vairs nevajadzētu), jaunietim arī - viņš nesaprot, par ko es brīnos; tad es, veca īgņa būdama, paskaidroju, ka bārberšops ir nākamajā kvartālā. Vispār ierasta frāze - par to ka iestāde X, kur darīt to, ko viņi dotajā brīdī dara te, atrodas tur un tur. Džims (ne tas, kas lj jūzers, bet..ē.. trenažieru zāle tā laikam saucas) tiek pieminēts visbiežāk.
Atzīmēju sev (kārtējo reizi), ka vēl aizvien esmu jums parādā izvērstu klientūras aprakstu, apmēram tā kā par Dyosu. Briestu, briestu. Čau visiem. |
|