| |
[Aug. 1st, 2009|01:17 am] |
|
Rausim galvenā balva par Būšanu Labam Sunim nav vis našķis vai uzslavas (nu labi, mazliet) bet gan dauzīšanās. Lai tiktu pie Fetch! paspēlēšanas ar saimniekiem, viņš ir gatavs uz visu, un ļoti, ļoti pūlas un cenšas par spīti savam dienvidnieka un vēl kucēna turklāt temperamentam, dzīvīgumam un ego (jā, viņam piemīt baaaigais ego). Un visa aizkustinošā cenšanās klausīt un smuki vienmēr kakāt un čurāt ārā par spīti tieksmei iezīmēt teritoriju tikai dažu minūšu ilgas atzinības un padauzīšanās dēļ. Dauzīšanās notiek tā: kad suns pēc veiksmīgas nodarīšanās, pa ceļam jau saslavēts, tiek ievests iekšā, vispirms bosam ar miklu purnu tiek iekutināts plikais sāns un aiz lieliem priekiem un lepnuma tiek mēģināts teju vai ierāpties jau dusmīgajam (jo sakutināts ar miklo purnu plikajā sānā) bosam klēpī. Šādi tiek ziņots par veiksmīgu misijas izpildīšanu (Ja misija nav bijusi veiksmīga visādu kaķu, suņu un bērnu dēl, tad suns fiksi manās ieksā un slēpjas zem galda - ibo zin, ka nav ar ko lepoties).Tad suns tiek ievilkts dzīvojamtelpā, kur viņam, sākot ekstātiski lēkāt, tiek pieprasīts apsēsties, lai saimniece var noņemt pavadu un kaklasiksnu. Un tad atskan maģiskais: "Kur manta?! Meklē, meklē!" Šajā brīdī suns aiz priekiem pilnīgi zaudē prātu un šujas un lēkā un ņemās, imitējot mantas meklēšanu, tad drusku nāk pie prāta un metas meklēt mantu. Ja mantu (tb kādu nebūt plucināmu mīksto lelli) izdodas atrast, tad tā tiek sagrābta un, pa ceļam šausmīgi purināta, atgādāta saimniecei. Vienreiz tuvākā pa zobam manta izrādījās speciālā suņu bumba - kaut kāds zooveikala produkts, dāvana no švāģerienes - riktīgi pasmaga un cieta, grubuļaina bumba, kas veļot pīkst ne ta kā kaķis, ne ta kā žurka. Taireizē suns bija bijis Slikts Suns vairākas dienas pēc kārtas - mīzis un dirsis kur nevajag, ārā izvests ņēmies, raustījies, mēģinājis lekt virsū katram garāmgājējam un garāmbraucošajam transportlīdzeklim un sūda taisīšanas vietā rijis zemē atrastus sūdus. Tad nu taireizē, kad BEIDZOT suns bija atkal izpelnījies uzslavas un pieņemšanu barā, prieki bija tik mežonīgi, ka speciālā suņabumba tika sagrābta ar sevišķu aizrautību, turklāt bumba vēl jo aizrautīgāk cīnījās pretī. Domājiet, mantas atnešana saimniekam sunim ir tik vienkāršs uzdevums? Nekā nebija - mantas parasti cīnās pretī uz dzīvību un nāvi! Taireizē bumba tik varonīgi cīnījās pretī, ka suns riktīgi apdauzīja galvu vai žokli vai ko nu tur vienlaikus gan pret stenderi, gan pasmago bumbu. Tad gan lielais cīnītājs atdieba pie saimnieces smilkstēdams un raudādams. Savukārt mīkstās mantas, lai arī cik varonīgi necīnītos pretī, suni tomēr cīņā uzvarēt nevar, un pēc varenā dueļa mantas līķis tiek lepni nogādāts saimniecei. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}