|
Jun. 14th, 2009|01:12 pm |
Parasti par stāvēšanu, dziedāšanu un ugunskuru kurināšanu nevienam neko nedod, mums vienkārši paveicās. Un redzams, ka no kļūdām neviens ij negrasās mācīties, kas liek domāt, ka Ciest ir latvju tautas pašmērķis - līdz ko parādās draudi, ka ciešanas varētu mazināties vai, nedod dies, beigties pavisam, tā šie draudi nekavējoties tiek nocirsti saknē.
Krievi nenāk, tas gan - krieviem nekur pat nav jāpūlas nākt. Rīgā dzīvojot jau tā nemana, bet ja ir pabūts krietnu strēķi prom, krievu valodas dominance Rīgā ļoti, ļoti griežas ausīs. Nemaz nerunājot par senaizmirstām nule atdzimušām epizodēm kā urlu agresīva pieprasīšana ar viņiem runāt krievu valodā gaišā dienā laikā ļaužu pilnā sabiedriskā vietā.
Taču mans jautājums bija tīri teorētisks, nekādu emociju, nekādas politikas: kā reāli izpaužas valsts bankrots? Kas notiek, kad valsts vairs nespēj pildīt savas starptautiskās saistības? |
|