|
Jun. 3rd, 2009|06:41 pm |
Esmu ļoti, ļoti satriekta par AF 447. Ļoti, ļoti.
"Lost", protams, bija pats pirmais impulss, kad izlasīju pirmo ziņu, pat tikai virsrakstu par AF 447. Bez mazākās ironijas vai kā tamlīdzīga, vienkārši pirmais impulss, ō, Visvarenā Holivuda, vai kur nu tas serčiks tiek taisīts; otrais impulss bija 'ak, kā nu es tā tik nesmuki; fui, riebīgā Holivuda'.
Nu, un tagad man jādomā un jāatceras, kā airbusu un resno boingu piloti vienmēr tādā kā maigā, mierinošā, tādā kā rotaļīgā un jestrā balsī vienmēr brīdina: "Tūliņ mēs ielidosim turbulencē, jūs te drusku pakratīs un patirinās, bet nebaidieties, viss būs čiki." Un, kad tā kratīšana, tirināšana un mētāšana sākas, tad sajūta nemaz nav tik čiki, un tās bailes visapkārt, kuras katrs slāpē kā vien māk - ar neveikliem smiekliem parasti.
Es ceru, ka viņiem viss notika ātri. |
|