|
Apr. 8th, 2008|04:52 pm |
par tiem garumiem/īsumiem. lasu meiteņu spriedelējumus un britu zinātnieku citātus, un atcerējos vien jauk un maķenīt mulsinoš momentiņ.
esam tikko sakāpuši lidmašīnā, kas pēc brīža pacelsies Amsterdamas zemājās, pelēkajās debesīs, lai daudzas stundas vēlāk nolaistos Manilas peklē. lielais, resnais starpkontinentālais boings, un reisā Amsterdama-Manila nospiedošā vairākumā ir mazi melli sīkaļas ar saplacinātiem deguniem, un retie garie melanholiskie baltie sīkaļu ņudzeklī izceļas kā staltas priedes kārkliem noaugušās kāpās (ar stājas problēmām - kā nu bez tām - mēs tak esam vairāk eksponēti un pakļauti dzīves vēju postījumiem). tad nu esam lidmašīnā, atraduši savas vietas, tagad jāiepako rokas bagāža augšplauktā. ceļu jau savu mugursomu augšup, kad kaimiņš - filipīnietītis, kurš ir galvastiesu īsāks par mani, džentelmeniski ķer pēc manas somas un piedāvā man palīdzēt uzstīvēt to somu augšā. mazais mīļais nabadziņš. un ko man tagad darīt? mīļi pasmaidīt, sirsnīgi pateikties un pieklājīgi atteikties, jo ir tač acīmredzams, ka man to somu augšā uzstūķēt ir kudiš vieglāk kā viņam, un vēl piedāvāt palīdzēt viņam uzstīvēt viņējo, tādējādi izdarot spērienu pa džentelmeņa virtuālajām olām? kaut gan mani novērojumi liecina, ka filipīniešus otrādīgā vīriešu-sieviešu garumu attiecība nemulsina un neliek justies mazāk vīrišķīgiem - pat totāli pipļuki atgāž galvas un raida augšup pavedinošus skatus, pilnus harizmas un vīrišķas pašpārliecības.
un tad vēl man kopš bērna kājas bija iegājies tā, ka jebkuri mājas darbi un darbības, kas saistītas ar kaut kā aizsniegšanu, uzcelšanu, nocelšanu utt, automātiski jāveic mājas vīrietim, jo viņš tak garāks. un tagad, kad man ar vīru ir augumu garuma vienlīdzība, un tā pati tikai uz viņa lielās galvas rēķina, ir tā jocīgi.. kad nevar automātiski vecim prasīt: nocel, lūdzu, šito. pašai vien jāstiepjas, jākāpj uz krēsla, rociņas jākārsta.
bet drīz es būšu Rīgā, un atkal jutīšos sīka. nu, labi, 1.72 nav nekāds megasīkums pat pēc Ziemeļeiropas standartiem, bet nav arī nekāds garums. tā pa vidam. |
|